Teju katrs piektais Latvijas iedzīvotājs komunālajiem maksājumiem tērē vairāk nekā 31 % no saviem ikmēneša ienākumiem un vairums Latvijas iedzīvotāju nav apmierināti ar savu mājokli, liecina nekustamo īpašumu attīstītāja Merko mājas un Norstat veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.
Pieaugošās komunālo pakalpojumu izmaksas arvien vairāk ietekmē iedzīvotāju vērtējumu par savu mājokli un lēmumu par jauna īpašuma iegādi. Proti, mājokļa uzturēšanas izmaksas kļuvušas par vienu no izšķirošajiem faktoriem, vērtējot gan esošā mājokļa piemērotību, gan izvēloties, kādam īpašumam dot priekšroku nākotnē.
Iedzīvotāju neapmierinātība ar mājokli visbiežāk neveidojas viena faktora ietekmē, bet gan vairāku savstarpēji saistītu problēmu rezultātā. Merko mājas aptauja rāda, ka vairākums Latvijas iedzīvotāju (67 %) ir neapmierināti ar savu mājokli. Kā galvenie iemesli tiek minēta veca ēka ar zemu būvniecības kvalitāti (24 %), augsti komunālie maksājumi (23 %) un mazāka platība nekā ir nepieciešams (24 %). Šie rezultāti iezīmē tiešu sasaisti starp ēkas tehnisko stāvokli un tās uzturēšanas izmaksām – jo zemāka ēkas energoefektivitāte, jo lielāks finansiālais slogs iedzīvotājiem ikdienā. Tādējādi komunālo maksājumu jautājums bieži vien nav atsevišķa problēma, bet gan tiešas mājokļa kvalitātes sekas.
“Joprojām būtisku daļu – teju 70 % – no Latvijas mājokļu fonda veido padomju laika tipveida daudzdzīvokļu nami, un lielākai daļai no tām tuvojas ekspluatācijas termiņa beigas vai nepieciešama atjaunošana, īpaši – energoefektivitātes uzlabojumi. Šādās ēkās dzīvo lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, kas nozīmē, ka energoefektivitātes jautājums kļūst ne tikai par individuālu mājsaimniecību jautājumu, bet par valsts un plašu pilsētvides attīstības izaicinājumu. Nekustamo īpašumu attīstītājiem tas nozīmē domāt ne tikai par jaunu, energoefektīvu ēku būvēšanu, bet arī par to kopējo dzīves cikla izmaksu optimizāciju. Tieši šeit redzam savu atbildību – attīstīt projektus, kas ilgtermiņā palīdz iedzīvotājiem samazināt ikdienas izdevumus un nodrošina lielāku stabilitāti. Mēs jau šobrīd savos projektos ieviešam risinājumus, kas samazina to uzturēšanas izmaksas. Piemēram, Arena Garden Towers ir pirmais Merko mājas attīstītais daudzdzīvokļu ēku projekts, kurā esam izbūvējuši energo termopāļus, kas izmanto zemes enerģiju ēkas apkurei un dzesēšanai. Savukārt citos projektos izmantojam saules paneļus koplietošanas telpu energopatēriņa daļējai segšanai,” stāsta Merko mājas valdes loceklis Roberts Rēboks.
Maksājumi par mājokli un komunālie maksājumi veido būtisku mājsaimniecību ikmēneša budžeta daļu un nereti kļūst par vienu no lielākajiem regulārajiem izdevumiem, kas tieši ietekmē iedzīvotāju iespējas segt citus ikdienas tēriņus un veidot uzkrājumus nākotnei.
Aptaujas dati rāda, ka teju katrs piektais Latvijas iedzīvotājs par īri vai hipotekāro kredītu maksā 20-30 % no saviem ikmēneša ienākumiem, savukārt 15 % iedzīvotāju šie maksājumi pārsniedz 31 % no ienākumiem.
Skarbāka situācija iezīmējas ar komunālajiem maksājumiem, kas būtiski apēd lielu daļu iedzīvotāju ienākumu. Aptaujas rezultāti liecina, ka teju katrs piektais (18 %) iedzīvotājs komunālajiem maksājumiem tērē vairāk nekā 31 % no saviem ikmēneša ienākumiem. Būtiskas atšķirības starp vecuma grupām kopumā nav vērojamas, lai gan visbiežāk ar šādu finansiālo slogu saskaras iedzīvotāji vecumā no 60 līdz 74 gadiem (27 %), kā arī 40-49 gadu vecuma grupa (19 %). Kopumā lielākā daļa – aptuveni trešdaļa iedzīvotāju – komunālajiem maksājumiem atvēl 10-20 % no saviem ikmēneša ienākumiem, savukārt vismazākā daļa jeb 15 % norāda, ka komunālie maksājumi nepārsniedz desmito daļu no ienākumiem.
Roberts Rēboks skaidro, ka “pieaugošo mājokļa izmaksu ietekmē būtiski mainās arī iedzīvotāju prioritātes. Vairums Latvijas iedzīvotāju (85 %) norāda, ka zemāki komunālie maksājumi un mājokļa uzturēšanas izmaksas ir viens no svarīgākajiem faktoriem, izvēloties jaunu īpašumu, apsteidzot tādus kritērijus kā lokācija, infrastruktūra, dzīvesveida aspekti, piemēram, kopienas sajūta, ūdens tuvums vai ģimenei piemērota vide. Aptaujas dati kopumā, rāda, ka mājokļa uzturēšanas izmaksas daudzām mājsaimniecībām jau pietuvojas līmenim, kur tās sāk būtiski ietekmēt ikdienas finanšu iespējas. Tāpēc nav pārsteigums, ka, izvēloties jaunu mājokli, cilvēki arvien vairāk vērtē ne tikai īpašuma iegādes cenu, bet arī kopējās dzīvošanas izmaksas ilgtermiņā.”
*Aptauju pēc Merko mājas pasūtījuma 2026. gada martā veica tirgus pētījumu kompānija Norstat Latvija, un tajā piedalījās 1007 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem no visas Latvijas.
