Valsts ieņēmumu dienests (VID) analizēs būvniecības nozarei piešķirtā Covid-19 atbalsta pamatotību, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē informēja VID vadītāja Ieva Jaunzeme.
Viņa atzina, ka Covid-19 krīzē būvniecības nozare no valsts atbalsta programmām – dīkstāves atbalsta un grantiem – līdz 14.martam kopumā saņēmusi 10,34 miljonus eiro jeb 7,3% no kopējā sniegtā atbalsta 140,83 miljonu eiro apmērā.
Jaunzemes vērtējumā, Covid-19 atbalsts būvniecības nozarei ir pārsteigums, ņemot vērā, ka šajā nozarē netika novērots būtisks apgrozījuma kritums, kas ir viens no galvenajiem nosacījumiem, lai kvalificētos valsts atbalstam.
“Būvniecības nozare piesakās un saņem lielu atbalstu. Iespējams, tam ir saistība ar darbības sezonalitāti, bet VID to vēl analizēs padziļināti,” sacīja Jaunzeme.
Viņa arī piebilda, ka, ņemot vērā būvniecības nozarei sniegto valsts atbalstu, kas tika piešķirts, lai Covid-19 krīzē “sildītu ekonomiku”, VID ir pamats domāt, ka šajā nozarē vajadzēja būt vērojamam nodokļu pieaugumam.
Pēc VID datiem, būvniecības nozare pērn nodokļos samaksāja 249,29 miljonus eiro, kas ir par 22,8% mazāk nekā 2019.gadā, kad nozare nodokļos samaksāja 323,1 miljonu eiro.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja
Ginta Miķelsona komentārs
“Atsaucoties uz Valsts Ieņēmuma dienesta vadītājas teikto Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputātiem šī gada 23.martā, Latvijas Būvuzņēmēju partnerība noraida publisku valsts pārvaldes kritiku un vienas nozares diskrimināciju, kad tiek definēta viena vainīgā nozare, kurai tagad nepienāktos pabalsts krīzes situācijā. Ir jābūt konsekvencei valsts pārvaldes lēmumos – ja reiz šādu iespēju deva, tad tagad tiem, kuriem objektīvi ir krities apgrozījums, ir jāmaksā definētais pabalsts, nevis vēl pirms detalizētas analīzes veikšanas jāmeklē vainīgie, jāsāk apšaubīt, iespējams vēl sodīt. Šoreiz vainīgie un aizskartie ir Latvijas būvniecības mazie uzņēmumi, bet šādi paziņojumi, protams, ietekmē visas nozares reputāciju.
Skatot VID informāciju un sarakstus ar uzņēmumiem, kuri saņēmuši pabalstus, tie ir mazie arhitektu biroji, mazie būvnieki, specializēto darbu veicēji, ražotāji, tirgotāji, iespējams, vairāk pārstāvot reģionus nekā Rīgu.
Vērtējot būvniecības nozares kopējos rādītājus, apjoms 2020.gadā saglabājās 2019.gada līmenī un pat nedaudz pieauga, tomēr tieši Covid-19 kontekstā būtiski ir vērtēt būvniecības dažādos tirgus un uzņēmumu segmentus. Saistībā ar komercsektoru, tieši Covid-19 dēļ tika apturēti un atlikti vairāki mazie un vidējie projekti. Tāpat arī publiskais pasūtītājs pagarināja vairākus lielos projektus. Attiecīgi krīzes apstākļos arī būvniecības nozarē naudas plūsmās un apgrozāmo līdzekļu pārvaldībā bija un ir novirzes no normām, intensīvāk tiek prasīta priekšapmaksa, savukārt maksājumi no pasūtītājiem par padarīto kavējas, citreiz mēnešiem ilgi. Savukārt, maziem uzņēmumiem ir liels izaicinājums krīzes laikā saņemt kredītus apgrozāmiem līdzekļiem komercbankās.
Valsts atbalsta programmas kopumā vērtējam pozitīvi, un tas jāsaņem saskaņā ar noteiktajiem kritērijiem. Ja VID audita rezultāti uzrādīs negodprātīgi iegūtu atbalstu, tad attiecīgi varēs rīkoties. Negodīga rīcība nedrīkst ietekmēt uzņēmumus, kuri šajos Covid-19 saspringtajos apstākļos strādā godīgi, turpina maksāt nodokļus un nodrošina darbu cilvēkiem būvobjektos.
Partnerība gaidīs VID padziļinātās analīzes rezultātus, tomēr skatot VID mājaslapā pieejamo informāciju un veicot pirmšķietamu analīzi, redzams, ka kopējo summu 10,34 miljonus eiro, kas novirzīti atbalstam, veido gan nodarbināto dīkstāves atbalstam, gan uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu piešķirtais grantu finansējums. Publiski pieejamie VID dati liecina, ka aptuveni 2700 darba ņēmējiem no vidēji kopā 65 tūkstošiem nozarē strādājošajiem ir izmaksāti 2 miljoni eiro, bet lielāko summas daļu veido atbalsts apgrozāmo līdzekļu grants 8 miljonu eiro apmērā, kas izmaksāti 376 uzņēmumiem. Tas vidēji būtu 22 tūkstoši eiro uz uzņēmumu, vidēji 10 tūkstoši eiro mēnesī, kas apliecina, ka tie ir būvniecības nozares mikro un mazie uzņēmumi, kuriem krīzes apstākļos ir apgrūtinājumi ar apgrozāmiem līdzekļiem. Šeit jāpiezīmē, ka VID ir arī atteicis 86 uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu pabalstus, kur dominē kritērijs, ka uzņēmumam iepriekšējo 6 mēnešu laikā vidēji aprēķinātie nodokļi ir bijuši mazāki nekā 200 eiro mēnesī, kas vēlreiz skaidri norāda, ka uz pabalstu pretendē mikro un mazie uzņēmumi, kuriem ir grūtības.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerība cer, ka lielākajai daļai no šiem 376 mazajiem uzņēmumiem piešķirtie pabalsti nodrošinās iespēju pārvarēt krīzes apstākļus un noturēt savus speciālistus, lai brīdī, kad publiskajiem pasūtītājiem sāks pieaug pieprasījums pēc būvniecības pakalpojumiem, būtu iespēja tos operatīvi piedāvāt.”
