Aktualitātes
Būvniecības nozares kapteiņi: stabilitāte, pieredze un jaunības enerģija
Būvniecības nozare Latvijā ir joma, kurā globālas krīzes, izejmateriālu cenu svārstības un darbaspēka trūkums sastopas ar stingriem termiņiem un milzīgu atbildību. Šādos turbulences apstākļos pamatots ir jautājums – kurš patiesībā nodrošina uzņēmumu ilgtspēju? Vai tie ir perfekti noslīpēti iekšējie procesi vai arī personības, kuras spēj noturēt uzņēmuma kursu pat vislielāko pārbaudījumu laikā? Lursoft IT pēta informāciju par būvniecības nozares uzņēmumu vadītājiem, vērtējot datus par valdes amatpersonu stāžu pie vadības stūres, viņu saikni ar īpašnieku struktūru un vadītāju vecuma profilu. Dati atklāj interesantu ainu par nozares smagsvariem jeb vadītājiem, kuri pie viena uzņēmuma stūres atrodas jau gadu desmitiem. Tajā pašā laikā pētījums ļauj ieskatīties arī nozares nākotnē, identificējot jaunākos vadītājus, kuri tikai sāk pieteikt savas ambīcijas.
Atbildība būvniecības nozarē
Ierasti, ka plašsaziņas līdzekļos lielākā daļa negatīvās informācijas par būvniecības procesu publiskā iepirkumā saistās ar konstatētajiem negadījumiem būvdarbu un iepirkuma laikā.
Ja, runājot par iepirkumiem, lielākoties tiek kritizēts tā rīkotājs, tad ar būvdarbiem ir krietni sarežģītāk, jo ar būvdarbiem vispirms asociējas būvnieks. Patiesības labad jāsaka, ka kritizēt būvnieku ir visvieglāk, jo viss paveiktais redzams. Taču būvniecības gaitu neveido tikai būvdarbi. Nesenajā ziņā par kādas Rīgas promenādes negadījumu publiskajā telpā patiesi skaidru atbildības sadalījumu starp būvniecības procesa dalībniekiem nevarēja nolasīt, neraugoties uz to, ka, šķiet, lielākā daļa procesa dalībnieku uzņēmās atbildību par notikušo un vismaz publiskajā vidē apņēmās situāciju labot. Taču tāda pati neskaidrība ir ar Irānas kara sekām ceļu un tiltu nozarē, kas noteikti pēc sava apjoma ir krietni plašāka problēma valstī par jebkuras promenādes būvniecības laikā pieļautajām kļūdām. Raksta autoru mērķis šajā rakstā ir piedāvāt viena būvniecības procesa dalībnieka – pasūtītāja – atbildības robežas, kas var palīdzēt būvniecības strīdos vai vienkārši krīzes situācijās.
Būvniecības process un BIM izmantošana. Teorija un prakse. Iespējamie riski
Latvijas Būvinženieru savienība (LBS) uzsāk rakstu sēriju par Būvju informācijas modelēšanas (BIM) rīku izmantošanas iespējām un ar to saistītajiem riskiem. LBS iepriekš savā darbībā ir atbalstījusi un veicinājusi BIM izmantošanu būvniecībā, piedāvājot platformu mājas lapā, atbalstot un ieguldot resursus mācību grāmatas BIM rokasgrāmata izdošanā, kā arī regulāri publicējot dažādus ekspertu rakstus žurnālā Būvinženieris, tādējādi popularizējot labās prakses piemērus. LBS vienmēr ir iestājusies par profesionālu, korektu un kompetentu BIM principu izmantošanu būvniecības nozarē. Taču, redzot, ka BIM nozīme atsevišķos gadījumos tiek būtiski pārvērtēta, un, ka publisko iepirkumu BIM prasību izvirzīšanā nereti redzama nekompetence izpratnē par BIM objektīvo nepieciešamību, esam sapratuši, ka ir vajadzīgs arī cits skatījums uz BIM izmantošanu – lai tā būtu saprotama, efektīva, un, lai izvairītos no riskiem un nevajadzīgiem sadārdzinājumiem būvniecības procesos un būvju ekspluatācijas (apsaimniekošanas) laikā.
Par darbu kvalitātes profesionālu novērtējumu
Latvijas Būvinženieru savienība (LBS) ir saņēmusi būvspeciālista Kristapa Oša-Ervica jautājumu ar lūgumu izskaidrot, kā juridiski korekti fiksēt objekta apsekošanas rezultātus, izvērtēt būvdarbu atbilstību projektam un normatīvajiem aktiem u. c. prasībām, sniegt profesionālu atzinumu. Tā kā K. Oša-Ervica jautājums un minētie piemēri no prakses varētu būt aktuāli arī daudziem citiem būvspeciālistiem, žurnāls Būvinženieris publicē pilnā apjomā gan kolēģa iesūtīto vēstuli, gan arī LBS vadības sagatavoto atbildi.
Personība
Tiltu taktiķis un stratēģis Kārlis Atauga
Braucot vai ejot pāri 32 Latvijas tiltiem, Kārlis Atauga bez kautrēšanās var teikt – tie visi ir manējie! Uz katra no tiem viņš ir stāvējis dažādu iemeslu dēļ – studiju gados kā praktikants, bet vēlāk kā būvinženieris, būvdarbu vadītājs vai būvuzraugs piedalījies to celtniecībā un restaurēšanā. Tāds sava veida Latvijas tiltu virsaitis, kurš gandrīz 60 gadu ir turējis par tiem rūpi. Joprojām enerģijas un azarta pilns. Joprojām viņa pieredze noder nozares speciālistiem.
Aizvadītajā gadā Kārļa Ataugas darbs tika novērtēts ar Būvindustrijas lielo balvu – Pamatakmeni – kategorijā Mūža ieguldījums būvindustrijā. Šajā žurnāla numurā – saruna ar Kārli Ataugu – par profesionālo izaugsmi, par nozarē ražīgi aizvadīto mūžu, par būvinženiera sūtību un vaļaspriekiem.
Būve
Jaunie katastrofu pārvaldības centri Liepājā un Alsungā
Šī gada februārī Liepājā un Alsungā tika atklāti jaunuzbūvētie katastrofu pārvaldības centri, kas ir nozīmīgi infrastruktūras objekti efektīvas un ātras reaģēšanas nodrošināšanai dabas un cilvēku izraisītu katastrofu, katastrofu draudu un dažādu mērogu apdraudējumu gadījumā.
Jaunu katastrofu pārvaldības centru būvniecība Latvijā paredz uzlabot operatīvo dienestu sadarbību, reaģēšanas ātrumu un infrastruktūras kvalitāti. Būtiski uzlaboti arī civilajā aizsardzībā un katastrofu pārvaldībā iesaistīto darbinieku darba apstākļi un darba drošība. Tiek veicināta reaģēšanā un katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas, Valsts robežsardzes – ilgtspējīgāka, efektīvāka, ātrāka un kvalitatīvāka sadarbība un koordinācija. Latvijā kopumā līdz 2029. gadam paredzēts izveidot 35 katastrofu pārvaldības centrus, bet līdz šim uzbūvēti un pilnībā darbojas jau 15 centri.
Jaunā VEREMS ražotnes ēka – ilgtspējas apliecinājums industriālajā būvniecībā
Šajā pavasarī atklāts viens no lielākajiem investīciju projektiem Latvijā – AS Latvijas Finieris uzņēmuma RSEZ SIA VEREMS jaunā ražotne Rēzeknē, kas ir Baltijā līdz šim lielākā rūpnieciskā ēka, kurā izmantotas koka konstrukcijas, un kopējais ieguldīto investīciju apjoms sasniedz 100 miljonus eiro. Jaunā VEREMS ražotne uzbūvēta līdzās jau esošajai bērza saplākšņa ražotnei ar mērķi ražot ilgtspējīgu saplākšņa produktu eksportam. Projekts ir nozīmīgs ne tikai ekonomiski, bet arī kā piemērs ilgtspējīgai pieejai industriālajā būvniecībā – jaunajā būvē kopumā izmantoti 1910,39 m3 dabīgā koka, kas padara šo ēku par Baltijā lielāko industriālo celtni, kur tik plašā apjomā izmantotas koka konstrukcijas. Jaunās ēkas platība ir 19 964 m2, kas visas rūpnīcas platību tagad palielina līdz 28 080 m2.
Koka būve
Sporta un kultūras centrs Francijā – Eiropas arhitektūras balvas finālists
Nelielā Francijas ciematā realizētais sporta un kultūras centra koka konstrukciju projekts ir nominēts Mīsa van der Roes balvai (Mies van der Rohe Awards (EUmies Awards)) Eiropas arhitektūrā. Tas ir viens no septiņiem fināla darbiem, kas izvirzīts noslēguma vērtēšanai, ko veiks starptautiska arhitektu žūrija. Arī vairākos citos fināla projektos izmantotas koka konstrukcijas, tāpēc piedāvājam nelielu ieskatu gan par pašu Eiropas arhitektūras balvu, kas vērtē visu – ne tikai koka – arhitektūru, gan par apbalvošanai izvirzītajiem projektiem 2026. gadā. Mīsa van der Roes balva ir Eiropas Savienības balva laikmetīgajā arhitektūrā, godinot izcilību arhitektūrā. 2026. gada janvārī tika izziņoti 40 labākie arhitektūras darbi, ko žūrija izvēlējās no četrdesmit Eiropas valstu 410 nominētiem projektiem. Žūrijā strādā septiņi augsta līmeņa arhitekti, viņu vidū arī Latvijas arhitekte Zaiga Gaile. Februārī tika nosaukti septiņi labākie darbi, kurus apmeklē starptautiskā žūrija.
Inovācijas
No atkritumiem līdz resursiem. Kā notekūdeņu dūņas varētu būvēt Latvijas nākotni
Pilsētu iedzīvotāju skaita pieaugums visā pasaulē rada neizbēgamu blakusproduktu – milzīgu apjomu notekūdeņu. Kad šie ūdeņi tiek attīrīti, pāri paliek biomasa, ko saucam par notekūdeņu dūņām. Gadu desmitiem dūņas tika uzskatītas par nepatīkamiem atkritumiem, ko labākajā gadījumā izmantoja lauksaimniecībā vai vienkārši noraka poligonos. Tomēr mūsdienās, saskaroties ar dabas resursu izsīkumu un klimata pārmaiņām, pētnieki piedāvā dūņas vairs neuzskatīt par problēmu, bet gan par vērtīgu otrreizējo izejmateriālu. Šī pāreja no lineāras paņem-izmet saimniekošanas uz aprites ekonomiku ir kļuvusi par aktuālu tematu arī Latvijā, kur tradicionālās dūņu apsaimniekošanas metodes vairs nespēj tikt galā ar pieaugošo slodzi.
Energoefektivitāte
Pasaule, kur vienmēr ir diena – ne viss ir tā, kā izskatās
Ļoti daudziem priekšmetiem, ar ko ikdienā saskaras cilvēks, temperatūra ir no -20 līdz 100 oC (absolūto temperatūru skalā attiecīgi no 253 līdz 373 K). Tādēļ to starojumu mēs ar aci neredzam, bet jūtam siltuma plūsmu no izkurinātas krāsns virsmas, kā arī aukstuma plūsmu no stiklotas ārsienas ziemā. Faktiski mūsu sajūtai izšķiroši ir, vai mūsu ķermenis šādi vairāk saņem vai atdod siltuma enerģiju. Tātad neatkarīgi no Saules apgaismojuma un diennakts stundas visi ap mums esošie ķermeņi (un mēs paši arī) spīd ar tiem atbilstošo temperatūru – infrasarkano staru diapazonā vienmēr ir diena. Tomēr attēla kontrasts ir ļoti mazs – ja temperatūras atšķirība ir daži grādi, tad uz pētāmās virsmas visi apgabali spīd gandrīz vienādi spoži, un cilvēka acs šajā starojuma diapazonā ir nejūtīga. Tomēr jau sen eksistē dažādi pusvadītāju detektori, kas ir jutīgi spektra infrasarkanajā diapazonā – sākotnēji tie bija instrumenti (distances termometri), lai ar vienu jutīgo elementu attālināti mērītu ķermeņu virsmas temperatūru kādā tā zonā, tad parādījās kameras, kur signāls mehāniski ar rotējošu spoguļu sistēmu tika izvērsts kolonnās un rindiņās, lai iegūtu attēlus. Mūsdienās infrasarkano staru vai termogrāfijas kamerās izmanto jutīgo elementu matricas, kuru elementu skaits nosaka attēlu telpisko izšķirtspēju un šo elementu jutīgums, un kalibrēšanas precizitāte nosaka, kādas temperatūru atšķirības ar tām var izšķirt.
Digitālās būvniecības ekselences balva 2025
Kvalitātes un finanšu kontroles sinerģija būvniecībā: Baukor inovācija ceļā uz caurskatāmību
un BIM digitālās tehnoloģijas projektā Kaivas kvartāls 2
Pagājušā gada decembrī pirmoreiz tika godināti konkursa Digitālās būvniecības ekselences balva 2025 laureāti – Latvijas labākie būvniecības informācijas modelēšanas (BIM) un digitālo risinājumu projekti. Konkursu rīkoja VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti un SIA Latvijas standarts. Projektus kompetenta žūrija vērtēja trīs kategorijās – BIM projekts, BIM būvobjekts un Digitālā inovācija –, katrā kategorijā nosakot trīs pirmo vietu ieguvējus, kā arī piešķirot vienu speciālbalvu kategorijā BIM projekts. Žurnāls Būvinženieris 2026. gada gaitā plāno iepazīstināt lasītājus ar visiem konkursa laureātiem, nodrošinot iespēju projektu īstenotājiem pastāstīt plašākam lasītāju lokam par savu veikumu un panākumiem.
Aprīļa numurā speciālā rubrikā Digitālās būvniecības ekselences balva 2025 iekļaujam divu laureātu stāstus – tie ir vienotās datu vides Baukor jaunās paaudzes prototips (1. vieta nominācijā Digitālā inovācija) un dzīvojamo ēku projekts Kaivas kvartāls (3. vieta nominācijā BIM būvobjekts).
Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
Bez daudzdzīvokļu māju atjaunošanas vairs neiztikt
Daudzdzīvokļu māju atjaunošana ir dārgs prieks, tāpēc jau kopš 2009. gada tā notiek ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu. Lielākā daļa ēku ir diezgan vecas, celtas pagājušā gadsimta otrajā pusē, un namu vispārējā tehniskā stāvokļa uzlabošana kļūst par nepieciešamību. Šajā Būvinženiera numurā aktualizējam tēmu par dažādiem izaicinājumiem daudzdzīvokļu ēku atjaunošanā, līdz ar to uz apaļā galda sarunu esam aicinājuši vairākus erudītus šīs jomas speciālistus. Pieredzē ar žurnāla lasītājiem dalās SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) eksperts Arnis Neimanis, SIA Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde tehniskais direktors Oļegs Kukuts un namu atjaunošanas projektu vadības uzņēmuma Augmentum valdes priekšsēdētāja Signe Kajaka.
Mantojums
Rīgas jūgendstila ģīmetnes veidotājs Alfrēds Ašenkampfs
Alfrēds Ašenkampfs, kura vārds annālēs parādās vien perifēriski, ir ļoti būtiska persona Latvijas arhitektūras vēsturē. Jūgendstila pionieris Latvijā, historisma manierists mūra īres namu arhitektūrā, savulaik zīmīgākās sasniegumu izstādes līdzradītājs un Āgenskalna koka arhitektūras manierīgās elegances meistars. Taču biogrāfiskās ziņas par Alfrēdu Ašenkampfu (1858–1914) ir skopas, kas, iespējams, atturējis pētniekus rakties dziļāk. Mūsdienu acīm raugoties – mītisks un klātesošs –, un par pašu runā tieši viņa darbi. Diemžēl tik skopās ziņas par arhitekta vēsturi liedz izprast viņa raksturu, dzinuļus un idejas. Pētnieku salīdzinoši mazā interese raisa jautājumu – kādēļ tā? Mūsu acīm atklājas nenoliedzami meistarīgs arhitekts. Alfrēds Ašenkampfs savu dzīvi saistīja ar Pārdaugavu un tās arhitektūru. Arhitekta koka namu paraugi ir šarmējuši vairākus koka arhitektūras pētniekus, tādēļ viņa vārds biežāk parādās tieši Āgenskalna koka arhitektūras kontekstā. Taču A. Ašenkampfa mūra ēku mantojums ir iespaidīgs, iespējams, ne tik ļoti skaitliski, drīzāk ar savu stilistisko vienreizīgumu kopējā kontekstā, variācijām mazajās formās.
