Rubrika: Aktualitātes
Mārīte Šperberga, žurnāla Būvinženieris izveidotāja un galvenā redaktore 2006.–2018. gadā
Žurnālam Būvinženieris divdesmit gadu. Vienā ziņā tas ir maz, bet, ņemot vērā konkurenci mediju vidē un lasīšanas paradumu maiņu, tas ir pat ļoti daudz.
Žurnāls Būvinženieris neradās pēkšņi un it kā ne no kurienes. Man ļoti patika rakstīt par celtniecības tēmām, un to pagājušā gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados bija ievērojis toreizējais Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) valdes priekšsēdētājs Ilgvars Niedols. Viņš zināja, ka man ir inženiera-celtnieka izglītība, uzaicināja iestāties LBS. Vienlaikus viņš mudināja iesaistīties sabiedriskajā darbā un paanalizēt laikrakstā Celtne publicēto informāciju, ko šim izdevumam piedāvāja LBS. Aicināja arī rakstīt.
Celtne bija neatkarīgs izdevums, kurā par konkrētu mēneša vai gada maksu ar būvniecību saistītas biedrības/nevalstiskas organizācijas varēja publicēt sev svarīgu informāciju un avīzi izplatīt saviem biedriem. Lasīju. Valdes priekšsēdētājam stāstīju savu viedokli par dažādiem rakstiem, par informāciju, kāda tika sniegta saistībā ar LBS. Arī pati rakstīju. Izrēķināju, ka par krietni mazākiem līdzekļiem varam izdod kaut ko līdzīgu bukletam un izplatīt visu svarīgo saviem biedriem paši. Taču savu viedokli neuzspiedu.
Ar laiku LBS valde izlēma atteikties no Celtnes pakalpojumiem un lūdza mani gatavot informāciju LBS biedriem savā izdevumā un mājaslapā. Drukātai versijai komandā uzaicināju mākslinieci Katrīnu Vasiļevsku un literāro redaktori Regīnu Janmani. Mēs kopā strādājām biznesa žurnālā Kapitāls, zinājām, ko katra var. Tā bija uzticēšanās, jo neviena nebija LBS darbiniece un LBS izdevumu veidoja no darba brīvajā laikā. Par tekstiem, foto un visu, kas skar izdošanu, bija jāgādā man. Tas arī viss. Tad nu 2006. gadā atlika tikai sākt. Painteresējos par tipogrāfiju. Drukājām Gandrā. Katrīna devās uz tipogrāfiju, lai pārbaudītu kvalitāti. Profesionālu fotogrāfu nevarējām atļauties, tāpēc atsvaidzināju savas savulaik vidusskolas gados ar Zenītu apgūtās prasmes. Ģimenē iegādājāmies labu fotoaparātu, ko centos apgūt maksimāli ātri, lai nebūtu tikai podziņas nospiešanas līmenis. Viss redakcijas birojs man bija mājās, jo tad vēl LBS nebija ne telpu, ne aprīkojuma, ne citu resursu, lai varētu veidot izdevumu.
Kāpēc viss no mājām? Mana filozofija vienmēr bijusi tāda: ja esi kādas nevalstiskās organizācijas biedrs, tad tev nevis no biedrības kaut kas jāgaida, bet tai kaut kas jādod. Ko varu dot es? To, ko protu vislabāk. Uzklausīt, rakstīt, organizēt un vēl šo to…
Rakstīju ikdienas piezīmes. Tagad tās atvēru, pašreizējā žurnāla redaktora Ulda Andersona mudināta atcerēties pirmā numura tapšanu. Ko rakstu? Piemēram: «2006. gads. 2. jūnijs. Top pirmais LBS izdevums. Pie datora 13 stundas. Strādāju kā traka.» Līdzīgi arī pārējās dienas. Un šim pirmajam izdevumam tikai 32 lappuses! Diezin vai lasītājam būtu interesanti uzzināt, kā tapa žurnāls, kā tas kļuva aizvien apjomīgāks. Galvenais jau rezultāts.
Gribējās aizvien vairāk, aizvien interesantāk. Radās azarts, liela aizrautība. Un pāri visam risks un liela ticība – ja dari to, kas ļoti patīk, tad noteikti izdosies! Tika ieviestas dažādas jaunas rubrikas, organizēju regulāras lasītāju aptaujas.
Seši izdevumi gadā. Trešajam izdevumam abas ar Katrīnu domājām jaunu dizainu. Tātad vajag arī nosaukumu. Sākot ar trešo numuru, mūsu izdevums ir Būvinženieris. Tapa logo.
Katra numura finansēm rūpīgi pati sekoju līdzi. Rēķināju, ko varam, ko nevaram atļauties. Daži LBS biedri, kuriem bija savas būvfirmas, skatot jauno izdevumu, bez aicinājuma nolēma to atbalstīt. Bet autorus vēl nevarējām atļauties. Izbraukumi, intervijas, būves, valdes sēdes, tikšanās, sekciju darbs, diskusijas, kongresi, konferences, semināri, biedru jubilejas. Visu informāciju noskaidroju, savācu un apkopoju dienā. Vakaros, pat naktīs rakstīju, atlasīju un apstrādāju foto. Svarīgi, ka būvindustrijā strādājošie uzticējās. Ar tekstiem par aktualitātēm palīdzēja arī LBS biedri. Pirmie aktīvākie: Raimonds Eizenšmits, Aivars Caune, Mārtiņš Straume. Vēlāk iesaistījās arī citi. Bet inženieriem daudz savu pienākumu tiešajā darbā, un rakstīšanai atlika retas reizes.
Sākumā LBS izdevumu nodēvēt par žurnālu, manuprāt, bija samērā ambiciozi. Taču tā bija motivācija nepārtraukti attīstīties. Ar laiku žurnālu vēlējās lasīt ne tikai LBS biedri. Sākās abonēšanas un tirdzniecības periods. Tā kā žurnāls LBS nebija biznesa projekts, paši nevienam neuzbāzāmies. Mūs pamanīja.
Būvinženieri kā sadarbības partneri Ekonomikas ministrija uzaicināja konkursam Energoefektīvākā ēka Latvijā. Būvinženierī vērtīgu partneri saskatīja arī žurnāla Latvijas Būvniecība redaktore Lana Jūra. Rakstījām viena otras žurnālam, jo tematiski nekonkurējām. Kopā veidojām konkursu Gada inženieris.
Būvinženieris kļuva arī skates Gada labākā būve Latvijā atbalstītājs un sadarbības partneris. Žurnālu pamanīja mārketinga un reklāmas speciāliste Signe Zuševica, un 2011. gadā pieteicās gādāt reklāmu mūsu izdevumam. Noslēdzām līgumu.
Nu jau radās sajūta, ka esmu iekāpusi ātrvilcienā un apstāties vairs nav iespējams. Domāju ne tikai par saturu, bet turpināju rēķināt. Pārrunājot ar Katrīnu, nolēmām mainīt tipogrāfiju. Piedāvāju konkursā piedalīties septiņām. Atsaucās visas. Izvēlējāmies tipogrāfiju Dardedze hologrāfija. Ietaupījām, jo izdevās atrast labu kvalitāti par saprātīgu cenu, turklāt ļoti uzticamu partneri.
Žurnāla redkolēģiju izveidojām 2012. gadā. Tajā iesaistījās Mārtiņš Straume, Raimonds Eizenšmits, Jānis Prauliņš, Aivars Caune, Silvija Štrausa un Kaspars Kurtišs. Tēmas ieteica arī žurnāla lasītāji. Vienlaikus gatavojām materiālus LBS mājaslapai un facebook, jo centāmies ievērot zelta likumu – par sevi visu laiku atgādināt. Taču galvenais bija radīt interesantu, profesionālu, uzticamu saturu un sekot naudas plūsmai, lai segtu visus izdevumus.
Kad žurnālam Latvijas Būvniecība mainījās īpašnieki, kopā ar Lanu Jūru un Signi Zuševicu izveidojām Būvindustrijas lielo balvu, lai, sākot ar 2013. gadu, godinātu gan jaunos talantus, gan pieredzējušos profesionāļus, gan tos, kas nozarei atdevuši teju vai visu dzīvi – seniorus.
Ražotāji un būvnieki aizvien vairāk vēlējās reklamēties žurnālā un daļa pieteicās paši. Nu varējām atļauties arī autorus, kuriem jāmaksā honorārs. Par regulāriem autoriem kļuva Antra Ērgle, Antra Veļķere, Antra Viļuma, Inga Jākobsone, Andris Pētersons, Jolanta Sēnele, Andris Ozoliņš, Dace Rozenšteina. Sākām sadarboties ar profesionālu fotogrāfi Sarmīti Livdāni. LBS biedri turpināja žurnālam rakstīt bez atlīdzības. Viņu pluss – dalīšanās pieredzē un pazīstamība. Svarīgākais bija iegūt jaunas zināšanas. Vēlāk redkolēģijas darbā iesaistījās arī Artis Dzirkalis, Ilmārs Leikums, Tālis Straume, Leonīds Jākobsons, Gints Šķenders, Helēna Endriksone, Maksims Miņejevs.
Žurnāls bija kļuvis gan biezāks, gan izmērā lielāks. Mainījām tā dizainu. Lai visu paspētu, dažkārt diena tika saplānota nevis pa stundām, bet pa minūtēm, turklāt diennakts režīmā. Trīspadsmit gadu laikā nekad netika nokavēts termiņš tipogrāfijai, drīzāk otrādi.
Ātrvilciens jau bija iekļuvis maratona distancē.
Man vienmēr bijusi svarīga nepārtraukta attīstība, tāpēc vēlējos žurnālu palaist citā dzīvē, kamēr vēl nav iestājusies rutīna. Paulu Koelju saka: «Vienmēr ir jāapzinās un jāsaprot, kad beidzas kāds konkrēts periods.» Man šķita svarīgi, lai žurnāls mainās. Būtiski bija neiestrēgt. Galvenais – atrast mantinieku.
Tagad ir prieks, ka Būvinženieris joprojām turpina dzīvot un attīstīties. 2024. gada oktobrī tika atzīmēta 100. numura iznākšana. Nu klāt arī vēl viena nozīmīga gadskārta – 20. dzimšanas diena!
Žurnālam, žurnāla komandai un žurnāla izdevējam – Latvijas Būvinženieru savienībai – arī turpmāk novēlu radošumu, izturību, veiksmi un uzticamus sadarbības partnerus!
Redakcijas piebilde
Pirmais Būvinženiera numurs, kas iznāca 2006. gada jūnijā, diemžēl LBS arhīvā ir saglabājies tikai drukātā formātā, taču piedāvājam iespēju iepazīties ar žurnāla saturu skenētā PDF versijā: skatīt šeit
Žurnālu iespējams lasīt bez maksas, reģistrējoties LBS mājaslapā.
Atsauce: žurnāls Būvinženieris, 2006. gada jūnija numurs (Nr. 1), Latvijas Būvinženieru savienības arhīvs
Žurnāla Būvinženieris pirmā numura vāks, 2006. gada jūlijs.
