Autors: Antra Viļuma, Dr. arch.
Publicitātes foto
Kārtējā Expo izstāde šogad notiek Japānas pilsētā Osakā, un tā pārsteidz ne tikai ar daudzu valstu krāšņajiem paviljoniem, bet arī ar lielāko koka konstrukciju pasaulē.
Lielais gredzens (Grand Ring) ir daļa no Expo 2025 izstādes, kas vienlaicīgi simbolizē vienotību un nodrošina apļveida kustību izstādes apmeklētāju plānotajai plūsmai, kā arī dod iespēju pārskatīt izstādes teritoriju no augšas un baudīt skatu uz Osakas līci.
Expo 2025 Osakas grandiozais pasākums pulcē 158 valstis un reģionus no visas pasaules trīs gadus pēc Expo 2020 Dubaijā, kas sākotnēji tika atlikta dēļ Covid-19 pandēmijas un tāpēc norisinājās no 2021. oktobra līdz –2022. gada martam. Kopš pirmās izstādes Londonā pirms 174 gadiem Expo izstāde ir devusi visām valstīm iespēju demonstrēt laikmeta izcilākos izgudrojumus. Taču pēdējās desmitgadēs Expo izstādēs ir bijušas ne tikai inovācijas, bet arī daudz diplomātijas un sabiedrisko attiecību. Expo 2025 Osakā koncepcijas autors nepauž savu redzējumu par zinātnes vai rūpniecības progresu, bet gan izceļ vienotību pieaugošo konfliktu laikmetā. Expo 2025 tapšanā iesaistītais japāņu arhitekts Sou Fudžimoto (Sou Fujimoto) atzīst, ka šī ir patiešām vērtīga iespēja parādīt, ka tik daudzas valstis var apvienoties vienuviet un kopā domāt par pasaules nākotni.
Gredzens kā vienotības simbols
Japāna cer uzņemt Expo izstādē 28 miljonus apmeklētāju no aprīļa līdz oktobra vidum. Fudžimoto projektētā Expo 2025 Osakā notiek uz 390 hektāru lielas mākslīgi veidotās salas Osakas līcī, un tās nosaukums tulkojumā nozīmē Sapņu sala. Osakas līcī atradīsies vairāk nekā 150 paviljonu, kuros tiks demonstrētas jaunas tehnoloģijas, dizaina koncepcijas un multimediju izstādes par tēmu Nākotnes sabiedrības veidošana mūsu dzīvei. Vietas attīstība ir radījusi nepieciešamību pēc visaptverošas sabiedriskā transporta infrastruktūras izbūves, un daudzi no gaidīto apmeklētāju miljoniem ieradīsies Expo izstādē, izmantojot modernu metro staciju.
Lielo gredzenu projektēja japāņu birojs Sou Fujimoto Architects kā Expo 2025 Osaka galveno pārvietošanās maršrutu, kā arī, lai nodrošinātu apmeklētājiem vietu, kur patverties no lietus, vēja un saules un lai simbolizētu vienotību starp 150 iesaistītajām valstīm. Kopā ar Sou Fujimoto Architects pie projekta strādāja arī japāņu biroji Tohata Architects & Engineers un Azusa Sekkei.
Expo būves apļveida konstrukcijas apkārtmērs ir divi kilometri un diametrs 700 metru. Būves koka konstrukcija jau fiksēta Ginesa pasaules rekordu grāmatā, un ar 61 035 kvadrātmetru lielo platību tā šobrīd ir lielākā koka arhitektūras konstrukcija pasaulē. Apļveida konstrukcijai ir apakšējais un augšējais līmenis (aptuveni 12 metru augstumā), no kura paveras skats uz Osaku un Osakas līci, kā arī uz pašu Expo teritoriju. Konstrukcijas augšpusē ir 2025 metrus gara taka ar nosaukumu Skywalk, kurai var piekļūt ar pieciem eskalatoriem un sešiem liftiem.
Lielajam gredzenam ir modulāra, demontējama koka konstrukcija, kas apvieno modernus un tradicionālus būvniecības paņēmienus, piemēram, Nuki savienojumus – tas ir japāņu savienojums, kurā horizontāla sija ir ievietota vertikālā stabā, ko bieži var redzēt tradicionālajos tempļos un svētnīcās. Gredzena izgatavošanai tika izmantota Nuki tehnika kopā ar modernām tehnoloģijām.
Lielākā daļa būves konstrukcijas kokmateriālu ir Japānā iegūti ciedri un cipreses, bet daļa ir no ārzemēm atvests priedes koks. Apmēram 70 % no gredzena konstrukcijā izmantotās koksnes ir Japānas kriptomērija jeb t.s. japāņu ciedrs (Cryptomeria) un Japānas centrālajai daļai raksturīgā ciprešu suga Chamaecyparis obtusa, bet pārējie 30 % koksnes ir ievestā priede Pinus sylvestris.
Spraigas disukusijas par ēkas saglabāšanu
Tāpat kā lielākā daļa Expo 2025 Osaka izstādes paviljona būvju, arī Grand Ring tika plānots un ir paredzēts demontāžai, tomēr vēl nav pieņemts galīgais lēmums par to, vai tas tiešām tiks nojaukts un konstrukcijas izmantotas citur, vai tomēr daļēji vai pilnībā saglabāts.
Sākotnēji bija plānots nojaukt apli pēc Expo 2025 beigām, atkārtoti izmantojot demontētos koksnes materiālus. Tomēr privātais sektors ir ierosinājis saglabāt 200 metrus no ziemeļu daļas kā orientieri pilsētā, savukārt Osakas prefektūras gubernators Hirofumi Jošimura (Hirofumi Yoshimura) rosina saglabāt 600 metrus no apļa dienvidu daļas.
Tas, vai un cik liela daļa no konstrukcijas pastāvēs pēc Expo, Japānā ir nepārtraukts diskusiju jautājums. Tas ir arī strīdus temats kritiķu vidū, kuri uzskata, ka konstrukcijas demontāža apdraudētu tās ilgtspējības vēstījumu. Neskatoties uz savu vēlmi, lai nekas netiktu izniekots, arhitekts apzinās, ka lēmums var būt atkarīgs no finansējuma, kas nepieciešams uzturēšanai un turpmākajiem pasākumiem. Tomēr būves arhitekts Fudžimoto atzīst, ka gribētu, lai būve tiek saglabāta, jo tā ir kā simbols tam, kā sabiedrība var sadzīvot ar dabu.
Dažas dienas pirms oficiālās Expo 2025 atklāšanas ceremonijas Osakā 13. aprīlī notika liela rosība, lai veiksmīgi atklātu izstādi un uzņemtu pirmos viesus. Tomēr uzsākot Expo Lielā gredzena plānošanu, esot bijušas šaubas un neticība, vai tas vispār būs iespējams. Arhitekts atzīst, ka ne vien tehnisku problēmu risināšana, bet arī aizspriedumi esot likuši šaubīties par tik lielas būves iespējamību.
Arhitekta argumenti bijuši gan koksnes izmantošana lielās konstrukcijās – pat debesskrāpjos –, tās pieaugums un attīstība pēdējos gados visā pasaulē, gan tendenču skaidrošana par progresīvu masveida kokmateriālu attīstība, kas izgatavoti, salīmējot un saspiežot koka slāņus izturīgās kolonnās vai paneļos. Labs arguments bijis arī progresīvi būvnormatīvi un politika, kas veicina to izmantošanu, pieminot, Francijas piemēru, kur tagad visās jaunajās sabiedriskajās ēkās ir jāiekļauj vismaz 50 % koksnes.
Senas koka būvniecības tradīcijas
Japānai ir sena un nepārtraukta koka arhitektūras vēsture. Postošās 1891. un 1923. gada zemestrīces atklāja toreiz populāro Eiropas stila ķieģeļu un akmens ēku trūkumus. Mūsdienās aptuveni 90 % Japānas individuālo māju ir būvētas, izmantojot koka karkasus, kas ir labāk sagatavoti zemestrīču situācijai. Tādējādi Fudžimoto projekts Lielais gredzens apvienojis gan materiāla nākotni, gan pagātni. Viņš apvienoja modernas būvniecības metodes (tostarp tērauda stiegrojumu) ar savstarpēji savienotām koka konstrukcijām, kas radītas, iedvesmojoties no tradicionālajiem sintoistu tempļos un svētnīcās izmantotajiem savienojumiem. Šie savienojumi prasīja rūpīgu izpēti, izgatavojot maketus un veicot slodzes testus – dažreiz līdz pat sabrukšanai, lai nodrošinātu to izturību, tostarp arī seismisko izturību.
Fudžimoto uzskata, ka Japāna var saglabāt pasaules līdera pozīciju koka būvniecībā. Tā ir kustība, kuras aizsācējs viņš ir bijis kopā ar tādiem arhitektūras meistariem kā Šigeru Bans (Shigeru Ban) un Tojo Ito (Toyo Ito) kopš sava vārdā nosauktā uzņēmuma izrāviena projekta – mājas Kumamoto, kas tika pabeigta 2008. gadā un nosaukta par Final Wooden House un atgādina milzīgu Jenga torni.
Japanā ir brīnišķīgas koka būvniecības tradīcijas un arī kopta un uzturēta meistarība no vairāk nekā 1000 gadu senas pagātnes, uzsver Fudžimoto. Tāpēc tagad Japānā var apvienot šāda veida tradīcijas ar jaunākajām tehnoloģijām, lai radītu ilgtspējīgas arhitektūras nākotni.
Ceļš uz Expo 2025 nebija līdzens arī pēc tam, kad iesaistītās puses bija pārliecinātas par projekta tehnisko un tehnoloģisko iespējamību. Tad atklātībā nonāca informācija, ka Expo norises vietas būvniecības izmaksas ir pieaugušas no sākotnēji aplēstajiem 125 miljardiem jenu (apm. 852 miljoni ASV dolāru) līdz 235 miljardiem jenu (apm. 1,6 miljardi ASV dolāru). Tikmēr sabiedrības interese bija izrādījusies pārāk kūtra, un Osakas gubernators Hirofumi Jošimuram nācās atzīt, ka pilsētai ir grūtības sasniegt savus biļešu iepriekšpārdošanas mērķus.
Abos jautājumos pasaulsavenais arhitekts Fudžimoto diplomātiski argumentēja un komentēja savu nostāju. Viņš raksturoja galīgās izmaksas kā atbilstošu cenu – ne pārāk augstu, ne pārāk zemu –, vienlaikus paužot cerību uz pieaugošām kaislībām un enerģisku interesi no Japānas sabiedrības puses.
Tomēr Fudžimoto atzīmē arī, ka nepastāvība vienmēr ir bijusi japāņu arhitektūras iezīme. Tradicionāli Japānā koka mājas tika celtas, paredzot 20 gadu kalpošanas laiku, un daudzi japāņi drīzāk pārbūvētu savu māju, nevis to atjaunotu. Dažas no sintoisma svarīgākajām celtnēm, tostarp slavenā Ises Lielā svētnīca, gadsimtu gaitā ir regulāri nojauktas un atjaunotas, radot filsofisku jautājumu – līdzīgu Tēseja kuģa paradoksam – par to, vai ēka ir vairāk nekā tās materiālo daļu summa.
Arhitekts lūdza, lai gadījumā, ja Lielais gredzens tiktu nojaukts, tā koksne tiktu izmantota citos projektos. Tad, pat ja ēkas vairs nav, materiālu dzīvība vai gars joprojām būšot dzīvs. Jebkurā gadījumā mantojums, ko viņš paredzēja izstādei, ir nemateriāls. Tās būšot apbrīnojamas atmiņas un pārsteidzoša pieredze, kas iedvesmos apmeklētājus radīt kaut ko nākotnei.
Iespēja atjaunot Japānas kultūras saikni ar pasauli
Sou Fudžimoto kā viens no Japānas slavenākajiem arhitektiem bija loģiska izvēle Expo projekta organizatoriem. Papildu projektiem Japānā 53 gadus vecais arhitekts ir projektējis Londonas Serpentine galerijas paviljonu, dzīvojamo torni L’Arbre Blanc (Baltais koks) Monpeljē Francijā un Ungārijas mūzikas namu – plašu mākslas norises vietu, kuras perforētais kupols atrodas starp kokiem Budapeštas parkā. Līdzīgi apstādījumi ir ieausti visā Expo 2025 arhitektūrā un dizainā, jo arhitekts uzskata, ka nav iespējams dzīvot bez dabas, un katrai vietai vajadzētu būt saistītai ar dabas cikliem.
Expo centrā atrodas Miera mežs ar 1500 kok
iem. Tur ir gan vietējās koku sugas – Japānas zilais ozols, Japānas kļava un citi –, kā arī no Expo 70 piemiņas parka pārstādītie koki. Osakas ziemeļaustrumos grandiozais Expo pasākums notika 1970. gadā. Arhitekts Fudžimoto komentē, ka tas notika gadu pēc cilvēku nolaišanās uz Mēness, izstāde norisinājās zem milzīga kosmiskā kupola jumta un tajā bija apskatāms Mēness akmens, ko uz Zemes atveda Apollo 12. Pasākuma galvenais autors bija avangarda arhitekts Kendzo Tange (Kenzo Tange), kas bija pazīstams ar konceptuālām peldošām pilsētām un grandiozām, neparastām megastruktūrām.
Arhitekts Fudžimoto raksturo Expo 70 pasākumu kā Japānas 20. gadsimta spilgtāko mirkli, taču uzsver būtisko atšķirību starp Lielo gredzenu un sava priekšgājēja centrālo dizainu, norādot, ka Kendzo Tanges kupols simbolizēja tehnoloģijas un rūpniecību, bet Expo Lielais gredzens ir izgatavots no koka un ir kā ilgtspējības simbols.
Arhitektūras ziņā pēdējo 55 gadu laikā daudz kas ir mainījies, un arī pati Japāna ir mainījusies kopš iepriekšējās Osakas izstādes, kas bija dzīva ar cerībām uz sociālo atdzimšanu pēc Otrā pasaules kara. Arhitekts Fudžimoto uzskata, ka ne visas šīs pārmaiņas ir bijušas uz labo pusi, tādēļ viņa aicinājums uz vienotību izstādē Expo 2025 ir adresēts gan tautiešiem, gan visai pasaulei kopumā. Japānas sabiedrība kļūst arvien konservatīvāka un ne tik atvērta vai pat diezgan slēgta citām valstīm un kultūrām, tāpēc arhitekts uzskatu, ka šī ir brīnišķīga iespēja atjaunot Japānas kultūras saikni ar pasauli.
Lai arī ir radušies jautājumi par Expo pasākuma izmaksām un atbilstību mūsdienām, tomēr vēsture, kas aizsākās 19. gadsimta grandiozajās expositions universelle (universālā izstāde) tādās pilsētās kā Parīze, Londona un Brisele, turpinās, un ir skaidrs, ka Osakas Expo 2025 ne tikai apvienos inovācijas no visas pasaules, bet arī piedāvās risinājumus mūsu planētas aktuālākajiem jautājumiem.
Izgatavots no Japānas ciedra un cipreses, kā arī Skotijas priedes, Lielais gredzens tagad ir Ginesa pasaules rekorda īpašnieks kā pasaulē lielākā koka arhitektūras konstrukcija un arī vienotības simbols. Lai gan tas kalpo funkcionālam mērķim kā gājēju ceļš pa teritoriju, vienlaikus aizsargājot apmeklētājus no lietus un saules, konstrukcija tika izstrādāta arī, lai demonstrētu koksni kā dzīvotspējīgu alternatīvu oglekļa intensīvam betonam.
Arī Japānas nacionālais paviljons Expo, ko projektēja arhitektūras firma Nikken Sekkei, ir būvēts no vietējos mežos iegūtas koksnes. Tāpat no koka konstrukcijām Expo 2025 realizēti vēl vairāku citu valstu projekti.
