Šī būs pirmā ziema, kad pēc energoefektivitātes projekta īstenošanas Valsts prezidenta rezidencē Jūrmalā siltumenerģijas patēriņš samazināsies par 50%.
Prezidenta rezidence, pēc 2016.gada audita datiem, VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pārvaldīto īpašumu sarakstā pēc enerģijas patēriņa ieņēma sesto vietu. Lai ilgtermiņā optimizētu izmaksas rezidences uzturēšanai, 2019.gadā saņemts Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai. Projekta gaitā siltināts jumts un ārsienas, mainīti logi, uzlabota fasāde un pēc Valsts prezidenta kancelejas lūguma atjaunota iekštelpu apdare.
Valsts prezidenta rezidence Jūrmalā celta 1971.gadā. Namu projektēja arhitekts Valerijs Kadirkovs, kurš projektējis arī Kongresu namu, viesnīcu Rīdzene u.c. Padomju laikā ēka bija PSRS Ministru padomes pieņemšanas nams, ko tautā sauca par Kosigina dāču – toreizējā valdības vadītāja vasarnīcu, lai gan administratīvi savrupmāja piederēja sanatorijai Rīgas jūras līcis jeb Rižskij zaļiv.
Kad galvenās mājas būvniecība tuvojās noslēgumam, projekta īstenotāji attapās, ka lielajā gruntsgabalā nav neviena dārza paviljona – gadījumam, kad saimnieks izgājis dārzā, pūš vējš un tomēr negribas atgriezties mājās. Pēc arhitekta Kadirkova skices tapa koka karkasa Tējas namiņš blakus žogam, kas robežo gruntsgabalu ar jūru, kur var aizvējā vērot saulrietu. Arhitekts Jānis Lejnieks noskaidrojis, ka sākotnējā projektā šī mazā ēka nebija fiksēta, tikai 21.gadsimta sākumā izstrādāta dokumentācija tās legalizācijai.
Visu rakstu lasiet žurnāla Būvinženieris decembra numurā (Nr.77).
