Aktualitātes
No karjeriem līdz kafejnīcām. Būvniecības uzņēmumu struktūrvienības
Saskaņā ar Lursoft IT datiem Latvijā patlaban reģistrēti vairāk nekā 12 tūkstoši būvniecības uzņēmumu, taču struktūrvienības ir reģistrējuši nepilni trīs tūkstoši no tiem. Cik bieži un kādas struktūrvienības reģistrē būvniecības nozarē strādājošie uzņēmumi? Liela daļa no visām būvniecības uzņēmumu struktūrvienībām ir ofisi un biroji (29 %), nedaudz vairāk nekā piekto daļu (21 %) veido noliktavas, 6 % – cehi un darbnīcas, bet nepilnus 13 % – interneta vietnes. Ne visas struktūrvienības saistītas ar būvniecības uzņēmumu pamatdarbību. Piemēram, struktūrvienību vidū atrodamas gan bērnu preču un mājdzīvnieku tirdzniecības vietas, gan skaistumkopšanas saloni, kempingi u. c. papildu darbības virzieni.
Par izmaiņām būvniecības regulējumā
Gan 2025. gada nogalē, gan 2026. gada sākumā ir stājušies spēkā vairāki grozījumi būvniecības regulējumā. 2025. gada sākumā valdība apstiprināja Informatīvo ziņojumu par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, kas ietver gandrīz 60 pasākumu. 2026. gada janvārī stājies spēkā vienots būves reģistrācijas process. Tāpat ir veikti vairāki uzlabojumi būvniecības procesā. No 2025. gada 1. augusta atcelta būvniecības dokumentācija un saskaņošanas prasības mazām būvēm, būtiski ir atvieglots rūpnieciski ražotu ēku novietošanas process, bet grozījumi Vispārīgajos būvnoteikumos padara iespējamu ēku nodošanu ekspluatācijā pa kārtām. Par šīm un citām būtiskākajām izmaiņām žurnālam Būvinženieris komentāru sniedz Olga Feldmane, Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore.
26 tūkstoši ēku un viens jautājums – vai sistēma strādā?
Ekonomikas ministrija, balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, iezīmē divas būtiskas lietas – Latvijā ir ļoti daudz neapdzīvotu mājokļu, un diezgan liels skaits mājokļu pieder pašvaldībām. Pēdējais nozīmē, ka daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas un atjaunošanas jomā zināmā mērā uz iedzīvotāju pleciem gulstas dubulta slodze – jārūpējas par viņiem piederošo īpašumu un caur pašvaldības budžetu jāiznes šis slogs arī attiecībā uz pašvaldībai (lasi – iedzīvotājiem) piederošo dzīvokļu uzturēšanu un atjaunošanu.
Vienlaikus valstī notiek jauna dzīvojamā fonda būvniecība, kas noteikti attiecībā uz pašvaldībām piederošo dzīvojamo fondu atstāj zināmu negatīvu slodzi tajā aspektā, ka nekādi neveicina tā piepildīšanu ar ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem.
Personība
Būvniecībā taisnība jāmeklē tikai skaitļos un aprēķinos
Kā Latgales puisis, kura pirmās būves bija ar bērnības draugiem celtie štābiņi, nonācis līdz Būvindustrijas lielajai balvai? Iepazīstieties! Būvindustrijas lielās balvas 2025. gada laureāts kategorijā Gada inženieris/arhitekts un titula Gada būvkonstruktors ieguvējs – Imants Kozačkovs, SIA ARA intellect sertificēts būvinženieris. Intervijā Būvinženierim Imants stāsta par to, kāda ir profesionālās izaugsmes ceļā uzkrātā pieredze un kādas ir atziņas par būvniecības nozari Latvijā. Tā ir sagadījies, ka tikšanās ar Imantu notiek Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kas ir viena no mūsu valsts nozīmīgākajām celtnēm gan būvniecības kontekstā, gan kā nacionālās identitātes simbols. Sarunas gaitā, ik pa brīdim paceļot acis uz iekštelpu konstrukcijām, bibliotēku varam izmantot arī kā sarunas teorētiskās puses vizualizāciju.
Būve
Vērienīga un tehniski sarežģīta. Mūkusalas ielas promenādes tapšana
Jauns vaibsts Rīgas vizītkartē – tā droši var teikt par 2,3 kilometrus garo Mūkusalas ielas promenādi gar Daugavas krastu. Divus gadus ilgušie būvdarbi noslēdzās pērn decembrī, un ar nepacietību tiek gaidīts pavasaris, lai rīdzinieki un pilsētas viesi pilnībā varētu novērtēt visas jaunās promenādes priekšrocības. Mūkusalas ielas krastmalas rekonstrukcija tika sākta 2023. gada decembrī, un tas ir viens no lielākajiem Rīgas pašvaldības investīciju projektiem pilsētas infrastruktūras atjaunošanai, lai Daugavas kreisā krasta krastmalu izveidotu vizuāli pievilcīgu, modernu un drošu. Kopējais finansējums Mūkusalas ielas krastmalas nostiprināšanai un saistītās infrastruktūras būvniecībai sasniedza 20,8 miljonus eiro bez PVN.
Patentu valdes ēkas jaunā dzīve
Pēc vērienīgiem atjaunošanas un pārbūves darbiem jaunu elpu ieguvusi Latvijas Republikas Patentu valdes ēka Citadeles ielā 6A Rīgā. Saglabājot un atjaunojot nama kultūrvēsturiskās vērtības, tur ierīkotas mūsdienu prasībām atbilstošas biroja telpas ar visu nepieciešamo kvalitatīvai, patīkamai un drošai darba videi. Patentu valdes ēka atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa un UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma objekta Rīgas vēsturiskais centrs teritorijā. Tiek lēsts, ka ēkas vecums ir ap 250 gadu. Patentu valde šajā namā darbojas kopš 1993. gada rudens, un pa šiem gadiem ēka bija būtiski nolietojusies un nespēja nodrošināt telpu atbilstību mūsdienu vajadzībām. Turklāt atsevišķas Patentu valdes struktūrvienības bija izvietotas citur, bet tagad atjaunotajā ēkā visi darbinieki var strādāt vienuviet.
Koka būve
Šnipišķu koka arhitektūra Viļņas centrā
Šnipišķes (Šnipiškės) ir vēsturisks pilsētvides rajons, kas atrodas Viļņas centrālajā daļā, Nēres upes labajā krastā. Kādreiz bijusi priekšpilsēta, bet mūsdienās tā ir iekļauta strauji augošajā centrālajā pilsētas zonā, veidojot telpisku sasaisti starp vēsturisko pilsētvides struktūru, mūsdienu augstceltnēm un blīvu apbūvi, kā arī padomju laika arhitektūras mantojumu. Kopā šie slāņi veido sarežģītu un sadrumstalotu pilsētvides ainavu pašā Lietuvas galvaspilsētas centrā. Šnipišķu koka apbūve ir īpaša 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma pilsētvides attīstības liecība, kurā saglabājusies tradicionālā mazstāvu – pārsvarā koka – apbūve, nelieli zemesgabali, dārzi un pagalmi. Daļa Šnipišķu, tostarp Giedraiču rajons, atrodas Viļņas vēsturiskajā centrā, kas ir UNESCO Pasaules mantojuma vizuālās aizsardzības zonā, tāpēc uz to attiecas mantojuma aizsardzības un telpiskās formveides prasības.
Inovācijas
Ceļā uz jaunu metodoloģiju, praktiski nosakot konstrukciju betona stiprību
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības un mašīnzinību fakultātes zinātnieki iesaistījušies pētniecības programmā, kam viens no virzieniem un mērķiem ir ieurbšanas metodes pielietojamība būvkonstrukciju betona stiprības noteikšanā. Lai arī attiecīgie izpētes darbi ir sākumstadijā, RTU zinātnieki ir izstrādājuši viedās urbjmašīnas stacionāru prototipu, un jau tagad pirmie rezultāti jāvērtē kā daudzsološi. Protams, ir jāapzinās, ka minētā metodoloģiskā izstrādne pati par sevi nav kvalificējama kā vienkārša, turklāt jārēķinās ar dažādām problēmām, ar kurām nākas saskarties, pētot gan betona pretestību ieurbšanas laikā, gan reģistrējot fiksējamo datubāzi.
Inženierija
Urbtā betona pāļa tehnoloģiskā apvalkcaurule un šādu pāļu veidošanas paņēmiens
Žurnāls Būvinženieris sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) turpina lasītājiem piedāvāt iespēju iepazīt dažādu RTU izgudrojumu patentu pilnus aprakstus par trim tēmām – būvkonstrukcijas, būvmateriāli un būvdarbu tehnoloģiskie procesi. Tā kā RTU ir šā intelektuālā īpašuma – izgudrojumu patentu – bagātākais īpašnieks Latvijā, tad gan augstskola, gan paši izgudrojumu autori ir ieinteresēti dalīties informācijā ar būvniekiem, projektētājiem un pasūtītājiem, lai tādējādi veicinātu šo izgudrojumu ieviešanu praksē būvniecībā un ražošanā. Šajā žurnāla numurā publicējam otro rakstu šai sērijā – Urbtā betona pāļa tehnoloģiskā apvalkcaurule un šādu pāļu veidošanas paņēmiens. Izgudrotāji: Videvuds Ārijs Lapsa, Latvijas valsts emeritētais zinātnieks, Dr. sc. ing., RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes vadošais pētnieks, un Mārtiņš Vilnītis, RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes Būvniecības inženierzinātņu institūta profesors.
Digitālās ekselences būvniecības balva 2025
Digitalizācija un BIM integrācija Baltic Cargo HUB projektā un jaunā Liepājas cietuma komplekss
Pagājušā gada decembrī pirmoreiz tika godināti konkursa Digitālās būvniecības ekselences balva 2025 laureāti – Latvijas labākie būvniecības informācijas modelēšanas (BIM) un digitālo risinājumu projekti. Konkursu rīkoja VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti un SIA Latvijas standarts. Projektus kompetenta žūrija vērtēja trīs kategorijās – BIM projekts, BIM būvobjekts un Digitālā inovācija –, katrā kategorijā nosakot trīs pirmo vietu ieguvējus, kā arī piešķirot vienu speciālbalvu kategorijā BIM projekts.
Žurnāls Būvinženieris 2026. gada gaitā paredz iepazīstināt lasītājus ar visiem konkursa laureātiem, nodrošinot iespēju projektu īstenotājiem pastāstīt plašākam lasītāju lokam par savu veikumu un panākumiem. Februāra numurā speciālā rubrikā Digitālās ekselences būvniecības balva 2025 iekļauti pirmie laureātu stāsti – gaisa kravu terminālis Baltic Cargo HUB (2. vieta nominācijā BIM būvobjekts) un jaunais Liepājas cietuma komplekss (speciālbalva nominācijā BIM projekts).
Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
Jauna atbalsta programma, lai izmantotu atjaunīgos energoresursus un paaugstinātu energoefektivitāti
Drīzumā noslēgsies Eiropas Savienības fondu programma energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai pašpatēriņam un elektroauto iegādei. Tās turpinājums paredzēts jaunā atbalsta programmā uzņēmējdarbības zaļināšanai, atjaunīgo energoresursu izmantošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai, kas tiks atvērta šogad martā. Jaunās programmas nosacījumi iekļauti Ministru kabineta noteikumos Nr. 155 Atbalsta programmas noteikumi uzņēmējdarbības zaļināšanai, atjaunīgo energoresursu izmantošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai. Lielākais fokuss ir mērķēts uz reģioniem un uz maziem un vidējiem uzņēmumiem. Šiem komersantiem ir atvēlēti 41,5 miljoni eiro no Taisnīgas pārkārtošanas fonda. Programmai būs iespējams pieteikties arī Rīgas un Pierīgas uzņēmējiem un lielajiem komersantiem, bet šiem komersantiem paredzēti 7,8 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.
Mantojums
Pirmais Rīgas funkcionālists – inženieris Teodors Hermanovskis
Valentīndienā dzimušais inženieris Teodors Hermanovskis nekautrējās iesaistīties. Viņa rokraksts izgaismo spilgtu funkcionālisma arhitektūras sākumu Latvijā, bet rokraksta izaugsme ataino funkcionālisma stilistiskās pārmaiņas, gadiem ejot. T. Hermanovska arhitektūra kalpo kā laiku atskaite, atklājot funkcionālisma iedīgļus, briedumu un noslēgumu. Viņa darbaspējas bija teju nepārspējamas, projektējot vairāk nekā simt ēku Rīgā – daudzdzīvokļu namus, ģimenes mājas Mežaparkā, Teikā un Pārdaugavā, kinoteātri Tallinas ielā, arī kinoteātrus Teika, Daile un daudzas citas ēkas. Teodora Hermanovska mantojums sniedzas arī tālāk – Jūrmalā, Rūjienā, Ogrē un citur. Viņš bija klātesošs 1905. gada revolūcijas nemieros un pēcāk arī jaunās Latvijas valsts dibināšanā. Šķietami nevaldāmais, spējīgais inženieris nebaidījās uzņemties, nebaidījās izteikties, vienlaikus saglabājot gana spēcīgu apzinātību par patieso situāciju un nodzīvojot garu mūžu ārpus jau okupētās Latvijas valsts.
