Lai samazinātu ugunsgrēku risku un laikus novērstu iespējamos apdraudējumus, pašvaldības SIA Ventspils nekustamie īpašumi regulāri veic drošības pasākumus uzņēmuma apsaimniekotajās ēkās. Sadarbībā ar speciālistiem tiek pārbaudītas gāzes, ventilācijas un elektroinstalācijas sistēmas, kā arī dūmvadi un apkures iekārtas, informē uzņēmumā.
Viena no svarīgākajām drošības ierīcēm mājoklī ir dūmu detektors. Pašvaldības īres dzīvokļos uzstādīti 2385 šādi detektori, kas parasti novietoti gaiteņos. Kā uzsver pašvaldības SIA Ventspils nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētājs Armīns Kleinbergs, iedzīvotājiem regulāri jāpārliecinās, ka detektors darbojas. To var viegli pārbaudīt, nospiežot testa pogu, – ja ierīce nopīkst, tā ir darba kārtībā. Parasti baterija kalpo 3–5 gadus, un, tai tuvojoties izlādei, detektors pats par to signalizē.
Speciālisti atgādina, ka detektoru noteikti nevajadzētu noņemt, ja tas nostrādā piedūmojuma dēļ, piemēram, virtuvē gatavojot ēdienu. Ir bijuši gadījumi, kad aizdegšanās notikusi dzīvoklī, kur detektors bija uzstādīts, taču nebija savā vietā, tāpēc nevarēja laikus brīdināt par briesmām.
Apsaimniekotāja uzmanības lokā ir arī gāzes sistēmas. Kopumā 86 Ventspils nekustamo īpašumu apsaimniekotajās daudzdzīvokļu mājās darbojas sašķidrinātās gāzes sistēmas, kuras saskaņā ar noteikumiem jāpārbauda reizi piecos gados. Pārbaudes laikā sistēmā tiek paaugstināts spiediens, lai pārliecinātos par tās hermētiskumu un konstatētu un novērstu iespējamās gāzes noplūdes.
Iedzīvotāji tiek aicināti, veicot remontus dzīvoklī, neaizsegt gāzes caurules ar sienām vai citām konstrukcijām. Ja gāzes noplūde notiek slēgtā telpā, t. s. gaisa kabatā, gāze var uzkrāties nepamanīti, tāpēc drošākais risinājums ir caurules nosegt ar skapīti ar ventilācijas restīti, kas nodrošina gaisa apmaiņu un piekļuvi sistēmai.
Pašvaldības īres dzīvokļos regulāri tiek atjaunotas arī gāzes plītis – vidēji gadā tiek nomainītas ap 15 plītīm, kurām beidzies kalpošanas laiks vai konstatēti bojājumi.
Īpaša uzmanība tiek pievērsta arī mājām ar malkas apkuri. Pašvaldības dzīvojamajā fondā šādu ēku ir 54. Šajās mājās katru gadu pirms apkures sezonas tiek tīrīti skursteņi un dūmvadi, sadarbojoties ar Ventspils Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību, savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic izlases pārbaudes. Ja konstatēts, ka krāsns vai plīts ir bojāta, piemēram, izdrupuši ķieģeļi, bojātas durtiņas vai saplaisājuši plīts riņķi, apsaimniekotājs organizē remontdarbus par īres maksā iekļautajiem līdzekļiem.
Nozīmīgs drošības faktors ir arī elektroinstalācijas stāvoklis. Normatīvie akti paredz, ka elektropretestības mērījumi dzīvojamās ēkās jāveic reizi desmit gados. Apsaimniekotājs šos mērījumus nodrošina māju koplietošanas elektrotīkliem, bet dzīvokļos par elektroinstalācijas drošību atbild īpašnieki vai īrnieki. Vecākās ēkās elektrotīkli nereti nav paredzēti mūsdienu elektroierīču slodzei, jo agrāk dzīvokļos bija maz rozešu un bieži tika izmantoti pagarinātāji. Tas var radīt pārslodzi un palielināt aizdegšanās risku, tādēļ remontu laikā ieteicams palielināt rozešu skaitu un nomainīt vecos vadus.
Kā uzsver Armīns Kleinbergs, lielākā daļa ugunsnelaimju izceļas nevis tehnisku bojājumu, bet gan neuzmanīgas rīcības dēļ. Aizdegšanās var rasties, ja pie krāsns novietoti sadzīves priekšmeti vai nepieskatīta degoša svece. Tāpēc svarīgi ir ievērot elementāras drošības prasības un regulāri pārliecināties, ka tehniskās sistēmas mājoklī ir darba kārtībā. Savlaicīga problēmu pamanīšana un ziņošana apsaimniekotājam palīdz būtiski samazināt ugunsgrēku risku un pasargāt gan cilvēku veselību un dzīvības, gan īpašumu.
