Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji bieži saskaras ar izaicinājumu – sakoptajai koplietošanas teritorijai pieguļošā teritorija lēnām kļūst nekopta, bet iniciatīva to sakārtot mēdz izpalikt, jo neviens nevēlas uzņemties pirmo soli. Lieliska iespēja pārraut šo ciklu ir Lielā talka, kas šogad visā Latvijā norisināsies 25. aprīlī. Tomēr talka nav tikai vienreizēja lapu grābšana – tā ir iespēja radīt vidi, kurā paši iedzīvotāji vēlas dzīvot, un saliedēt kaimiņus ilgtermiņā. Par to, kā noorganizēt veiksmīgu talku savā namā un pārvērst šo iniciatīvu par kopienas veidošanas rīku, stāsta Bonava Latvija Klientu servisa un garantijas nodaļas vadītājs Andris Vindels.
Mūsdienu dzīves ritmā kaimiņi bieži vien nav pazīstami, taču tieši kopīgas aktivitātes kļūst par pirmo soli uzticības veidošanā. Iedzīvotāju aktivitāti nosaka savstarpējās attiecības, kopības sajūta un skaidrs mērķis. Kā skaidro Andris Vindels: “Jo vairāk iedzīvotāji savu dzīvesvietu uztver ne tikai kā dzīvokli, bet arī kā kopīgu māju un teritoriju, jo lielāka ir vēlme iesaistīties, to novērtēt un uzturēt.” Kad cilvēki redz, ka ieguldītais darbs sniedz taustāmu rezultātu, mainās arī attieksme pret savu dzīves telpu, un talkas kļūst par iedvesmojošu notikumu, nevis formālu pienākumu.
Apkārtējo vidi neveido tikai apsaimniekotājs
Nereti rodas jautājums, kāpēc iedzīvotājiem talkot, ja par teritorijas uzturēšanu maksājam apsaimniekotājam, vai pieguļošās teritorjas sakopšana ir tās īpašnieka, piemēram, pašvaldības pienākums. Bonava Latvija eksperts norāda, ka apsaimniekotāja uzdevums ir nodrošināt ikdienas tehnisko kārtību, pļaušanu un drošību apsaimniekošanas līguma ietvaros un tam pieškirtā finansējuma apmērā, taču kopīgas talkas papildina šo funkciju, veicinot iedzīvotāju piederības sajūtu un atbildību.
“Talkas mērķis var būt ne tikai lokācijas sakopšana, bet arī dzīves telpas uzlabošana – piemēram, jauna puķu dobe, rotaļu zona vai atpūtas stūra iekārtošana pirms vasaras sezonas. Apsaimniekotājs šādos procesos var būt nozīmīgs partneris kā koordinators vai tehniskā atbalsta sniedzējs, tomēr kopienas gars rodas no pašiem iedzīvotājiem, dodot iespēju aktīvi piedalīties savas dzīves kvalitātes veidošanā, nevis būt tikai pakalpojuma saņēmējiem,” stāsta Andris Vindels.
Veiksmīgas talkas plānošana
Visbiežāk talku iniciatori ir paši iedzīvotāji – aktīvi kaimiņi vai mājas vecākais. Pieredze rāda, ka iedzīvotāju atsaucība ir būtiski lielāka tieši tad, ja iniciatīva nāk no pašu vidus, jo tad talka tiek uztverta kā savas kopienas notikums.
Andris Vindels norāda, ka veiksmīgas talkas pamatā ir skaidra organizācija: “Savlaicīgi jānosaka mērķis, darbu apjoms, norises vieta, kā arī jānodrošina inventārs – maisi, cimdi un darbarīki. Būtisku lomu spēlē arī piemēroti laikapstākļi, kurus diemžēl nevar paredzēt. Taču arī pārdomāta datumu izvēle var būt izšķiroša – jāizvairās no dienām, kad notiek lieli publiskie pasākumi.”
Pēc darbiem ne mazāk svarīga ir pēctalkas daļa, piemēram, kopīga tējas vai kafijas pauze, kas dod iespēju mierīgi aprunāties. Tieši šajos neformālajos brīžos nereti veidojas pamats ilgtermiņa attiecībām – draudzībai, savstarpējam atbalstam un pat kopīgām iniciatīvām nākotnē.
Kamiņu motivēšana un iesaistes veicināšana
“Ne visi kaimiņi uzreiz būs gatavi iesaistīties, tāpēc svarīgi ir uzsvērt praktiskos ieguvumus un aicināt personīgi, vienlaikus ar cieņu izturoties pret ikviena cilvēka vēlmi vai iespējām piedalīties. Bonava Latvija eksperts uzsver, ka visa pamatā ir aicinātāja attieksme – dalību nedrīkst uzspiest, un pārmetumi par neiesaistīšanos bieži vien rada pretēju efektu. Daudz efektīvāka pieeja ir rādīt pozitīvu piemēru ar savu entuziasmu, atvērtību un iesaisti, kas kaimiņus iedvesmo daudz vairāk nekā tieši uzstādījumi.
Iedzīvotāju iesaisti sekmē arī attīstītāja devums dzīvojamās mājas sākumposmā, radot vidi, kurā kopiena var dabiski attīstīties. Andris Vindels stāsta, ka Bonava Latvija projektos īpaša uzmanība tiek pievērsta gan koplietošanas infratruktūrai, gan pašiem kopienas procesiem: “Mūsu īstenotā Mājokļa skola kalpo kā jaunās kopienas start-up vide, kur iedzīvotāji ne tikai iegūst praktisku informāciju, bet arī iepazīstas savā starpā. Attīstītāja loma ir būt par iniciatoru, taču ilgtermiņā atbildība un iniciatīva dabiski pāriet pašas kopienas rokās.” Tomēr rezumējot eksperts norāda, ka kopienas veidošanās ir dabisks process, nevis administratīvs uzdevums, un tās dzīvotspēja vienmēr ir pašu iedzīvotāju pārziņā.
Talka, kas sākas kā vienreizējs pasākums, var izvērsties par ko daudz plašāku, kļūstot par atspēriena punktu regulārai sadarbībai, saturīgām kaimiņu diskusijām un kopīgiem pasākumiem. Talkas patiesais ieguvums nav tikai vizuāli sakopts pagalms vai pieguļošā teritorija, bet gan piederības sajūta savai dzīvesvietai un apziņa, ka ikviens var ietekmēt vidi sev apkārt. Dažkārt viss, kas nepieciešams, lai sāktu, ir pavisam vienkāršs jautājums kaimiņam: “Varbūt sarīkojam talku?”
