Baltijas jūra pēdējos gados kļuvusi par vietu, kur satiekas viss: klimata mērķi, tautsaimniecības ambīcijas, dabas aizsardzība, zveja, kuģošana un – arvien biežāk – drošība. Atkrastes vēja enerģija Latvijai nav tikai stāsts par zaļo elektrību. Tā ir izvēle par to, kādu mēs gribam redzēt Baltijas jūru: vai tā būs mūsu enerģētiskās neatkarības, drošības un inovāciju telpa, vai arī – strīdu, bažu un nenoteiktības teritorija.
Jaunākajās LIAA aptaujas atziņās, kas februārī tika veikta sadarbībā ar socioloģisko pētījumu uzņēmumu Norstat, redzams, ka jau šodien ir labs pamats sarunai par vēja enerģijas attīstīšanu atkrastē: pārliecinošs vairākums (70 %) Latvijas sabiedrības jūru uzskata par piemērotu vietu vēja parkam, un valsts enerģētiskā neatkarība joprojām tiek vērtēta kā prioritāte (84 %). Faktiski svarīgākais jautājums vairs nav par to, vai vējš ir labs, bet gan: kā mēs tā enerģiju varam īstenot droši un gudri – tā, lai no tā iegūtu gan piekrastes iedzīvotāji, gan valsts kopumā?
Par šo kā reizi gadā atgādina arī profesionāļu diskusijas – piemēram, konferences WindWorks 2026 programmā drošības dimensija tika izcelta ļoti konkrēti: kā aizsargāt kritisko enerģētikas infrastruktūru Baltijā un ko sagaidīt kiberdrošības draudu ziņā.
Jūrā būvējam kritisko infrastruktūru, nevis tikai turbīnas
Topošais Latvijas un Igaunijas kopprojekts – atkrastes vēja parks ELWIND – nav izolēts objekts. Tas kļūs par sistēmas daļu, ko veido zemūdens kabeļi, apakšstacijas, sakaru risinājumi, kuģu kustības drošības uzraudzība, attālināta vadība, datu apmaiņa un daudzas citas sastāvdaļas. Citiem vārdiem – tas ir kritiskās infrastruktūras tīkls, kura ievainojamība Eiropā pēdējos gados ir kļuvusi par atklātu un publiski atzītu faktu.
Tieši tāpēc Eiropas līmenī jau ir sperti konkrēti soļi, lai zemūdens infrastruktūru uztvertu ne tikai kā inženiertehnisku risinājumu, bet arī kā būtisku drošības jautājumu. Eiropas Komisija 2024. gadā publicēja rekomendācijas par zemūdens kabeļu drošību, uzsverot koordinācijas, pārvaldības un finansējuma pasākumus, lai mazinātu riskus šiem globālajai komunikācijai vitāli svarīgajiem savienojumiem. Savukārt NATO jau 2023. gadā izveidoja Kritiskās zemūdens infrastruktūras koordinācijas vienību, lai stiprinātu sadarbību ar nozari, veicinātu labās prakses apmaiņu un uzlabotu aizsardzības spējas.
Arī Latvijā drošība nav abstrakts jēdziens. 2024. gada aprīlī astoņu Baltijas jūras valstu enerģētikas ministri vienojās par Viļņas deklarāciju, kas paredz ciešāku sadarbību kritiskās atkrastes enerģētikas infrastruktūras drošības stiprināšanā. Šī vienošanās tapusi laikā, kad reģionā pieaugušas bažas par uzbrukumiem un sabotāžas gadījumiem, kas izgaismojuši infrastruktūras ievainojamību.
Pašreizējās ģeopolitiskās spriedzes apstākļos enerģētiskā drošība no teorētiska jēdziena ir kļuvusi par ikdienas izmaksu un noturības jautājumu. Pietiek ar traucējumiem piegāžu ķēdēs, lai globālo cenu kāpums ietekmētu inflāciju arī Latvijā. To pēdējā laikā skaidri apliecina situācija naftas tirgū – jēlnaftas cenas ir pieaugušas, savukārt Eiropas gāzes tirgus joprojām ir svārstīgs. Neparedzamu notikumu gadījumā importētā degviela ātri kļūst par būtisku risku mājsaimniecību budžetiem. Šādos apstākļos elektrifikācijai un vietējiem atjaunīgajiem energoresursiem ir stratēģiska nozīme. Jo lielāku daļu patēriņa spējam pārorientēt uz elektroenerģiju un jo lielāku tās apjomu saražojam paši (izmantojot vēju, sauli un citus atjaunīgos resursus), jo mazāk esam atkarīgi no ārējiem satricinājumiem un jo stabilāki un prognozējamāki kļūst enerģijas rēķini.
Kā šajā kontekstā iekļaujas vēja enerģija? Pārmērīga atkarība no dažiem elektroenerģijas avotiem ir būtisks risks, ko nevaram atļauties. Vēja enerģija ļauj dažādot enerģijas ražošanas struktūru, tādēļ drošības un jūras telpas plānošanas dimensijai jābūt integrētai jau projekta sākumposmā, nevis pievienotai vēlāk kā papildinājumam. Projektējot šādus objektus, jau iepriekš jāparedz iespējamie incidentu scenāriji un rīcības plāni, kiberdrošības prasības jāiekļauj kā obligāts tehniskais minimums, savukārt jūras telpas plānošana jāveic tā, lai drošības un aizsardzības intereses tiktu līdzsvarotas ar enerģētikas, zvejas un dabas aizsardzības vajadzībām Šādā pieejā atkrastes vēja parks ELWIND var kļūt par uzticamu un noturīgu kritiskās infrastruktūras daļu.
Atkrastes vējš un piekrastes ekonomikas jaunās iespējas
Darbavietas, vietējā biznesa attīstība, ieguldījumi infrastruktūrā, kā arī zinātnes un pētniecības izaugsme ir vieni no biežāk minētajiem atkrastes vēja enerģijas ieguvumiem. Lai gan aptuveni 70 % iedzīvotāju jūru uzskata par piemērotu vietu vēja parka attīstībai, sabiedrībā joprojām pastāv jautājumi par to iespējamo ietekmi uz ainavu, bioloģisko daudzveidību, zvejas, kaitošanas un kuģošanas ierobežojumiem. Nereti cilvēku redzējumā dominē tikai vēja turbīnas, nevis plašākais saimnieciskās darbības un ekonomisko ieguvumu kopums.
Atkrastes vēja attīstība paver iespējas veidoties jaunām piekrastes nozarēm un kompetencēm. Tā aptver plašu ar jūru saistītu darbību loku – no enerģijas ražošanas līdz ūdens resursu izmantošanai un piekrastes tūrismam – un vienlaikus veicina jaunu tehnoloģiju, prasmju un pakalpojumu attīstību. Šādā skatījumā atkrastes vējš var kļūt par nozīmīgu platformu, kas piekrastē rada jaunas darbavietas un sekmē inovāciju rašanos.
Eiropā šāda platformas pieeja arvien biežāk izpaužas daudzfunkcionālos risinājumos – piemēram, jūras aļģu audzēšanā vēja parku teritorijās. Nīderlandē North Sea Farmers projekta ietvaros vēja parkā Hollandse Kust Zuid, aptuveni 18 kilometru attālumā no krasta, ir izveidota komerciāla mēroga jūras aļģu audzēšana, vienlaikus pētot arī bioloģiskās daudzveidības un oglekļa piesaistes iespējas. Savukārt Nīderlandē attīstītais Ecowende vēja parks tiek veidots kā viens no videi draudzīgākajiem šāda veida projektiem, kur visas darbības un tehniskie risinājumi ir saskaņoti ar dabas aizsardzības principiem.
Šie piemēri ļauj izdarīt būtisku secinājumu: vēja parks nav slēgta vai ierobežojoša zona – tas var kļūt par inovāciju telpu, kur vienlaikus attīstās pētniecība, jauni pakalpojumi un piekrastes uzņēmējdarbība. Faktiski tā ir daļa no risinājuma kā saglabāt vietējās kopienas un mudināt arī jauno paaudzi izvēlēties dzīvi piekrastē. Latvijai šāds skatījums ir īpaši nozīmīgs, jo tas paver iespēju piekrastes pilsētām un ostām no infrastruktūras perifērijas pārtapt par reģionāliem kompetenču centriem. Atkrastes vēja enerģijas apgūšana praksē nozīmē ostu jaudu stiprināšanu, loģistikas attīstību, kuģu apkalpošanu, kabeļu infrastruktūru, servisa un remonta bāzes, kā arī apmācību iespējas. Ja šis posms netiek attīstīts, lielākā pievienotā vērtība aizplūst citur. Savukārt to attīstot, piekrastes iedzīvotāji iegūst jaunas darbavietas, zināšanas un uzņēmējdarbības iespējas.
Līdzāspastāvēšana jūrā
Jau iepriekš minētā aptauja liecina, ka Latvijas iedzīvotāju informētība par vēja parku iecerēm un enerģētiskās drošības jautājumiem pakāpeniski pieaug, tomēr liela daļa sabiedrības joprojām atrodas līmenī esmu dzirdējis vai grūti pateikt. Šāds informācijas trūkums rada labvēlīgu augsni baumām, pretestībai un politiski motivētām svārstībām priekšvēlēšanu laikā.
Ja vēlamies veidot iedvesmojošu, bet vienlaikus godīgu stāstu, ir skaidri jāpasaka: atkrastes vēja parks ELWIND Latvijā būs veiksmīgs tikai tad, ja tas vienlaikus tiek īstenots kā drošības, ekonomiskās attīstības un sabiedrības uzticēšanās projekts. Lai to panāktu, nepieciešami vienkārši un saprotami principi – mazāk vispārīgu lozungu, vairāk skaidru atbilžu par būtiskāko: kur projekts tiks īstenots, kāpēc tieši tur, kādi būs ieguvumi un riski, kādi kompensācijas un ieguvumu mehānismi paredzēti, kā tiks nodrošināta dabas un drošības aizsardzība.
Komunikācijā jāievēro pieeja, kurā piekrastes iedzīvotāji tiek uztverti kā ieguvēji, nevis kā šķērslis. Latvijas uzdevums nav pierādīt, ka vēja enerģija ir laba – Latvijas uzdevums ir pierādīt, ka tā ir īstenojama droši, ar pievienoto vērtību ekonomikai un ar tādu procesu, kuram sabiedrība var uzticēties.
Viedokļa autors: Jānis Ločmelis, ELWIND projekta nodaļas vadītājs
