Liepājā uzsākts līdz šim Latvijā nebijis pilsētvides attīstības projekts Liepāja Future Districts Challenge jeb Liepājas nākotnes rajonu izaicinājums, kurā aptuveni 60 arhitektūras, pilsētplānošanas un ainavu arhitektūras studenti no četrām Latvijas augstskolām vairāku nedēļu garumā izstrādās nākotnes attīstības koncepcijas četrām nozīmīgām Liepājas teritorijām.
Projektu iniciē un atbalsta Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, Liepājas valstspilsētas pašvaldība un Liepājas uzņēmēji, veidojot platformu, kur Latvijas jauno profesionāļu idejas sastopas ar Ziemeļvalstu pieredzi ilgtspējīgu un cilvēkiem draudzīgu pilsētu veidošanā.
Projektā piedalās studenti no Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, RISEBA un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes. Darbs pie Liepājas teritorijām ir integrēts augstskolu studiju procesā, un studentiem būs jānonāk no teritoriju un to attīstības nosacījumu analīzes līdz konkrētām telpiskās attīstības koncepcijām, prioritārajiem projektiem un risinājumiem, kurus jau tuvākajā nākotnē būtu iespējams izmantot arī kā pamatu tālākai pilsētas attīstības plānošanai.
“Ar šo projektu Ziemeļvalstu Ministru padome vēlas sniegt paliekošu ieguldījumu Liepājas – vienas no ekonomiski aktīvākajām Latvijas pilsētām – turpmākajā izaugsmē. Augstu novērtējam Liepājas atvērtību jaunām idejām un vēlmi pilsētas nākotnes veidošanā iesaistīt jaunos profesionāļus. Vienlaikus tā ir iespēja savienot Latvijas topošo arhitektu un pilsētplānotāju radošo potenciālu ar Ziemeļvalstu pieredzi ilgtspējīgas, cilvēkiem draudzīgas un klimatnoturīgas pilsētvides veidošanā. Ceram, ka šī sadarbība radīs idejas, kas būs vērtīgs pamats Liepājas teritoriju tālākai attīstībai,” norāda Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā direktore Nīna Hvida Ēnevoldsena.
Četras teritorijas – četri Liepājas nākotnes izaicinājumi
Par studentu ideju laboratoriju kļuvušas četras ļoti atšķirīgas pilsētas teritorijas, kuru kopējā iezīme ir ievērojams, taču pašlaik pilnībā neizmantots attīstības potenciāls.
“Ziemeļvalstu klātbūtnei Latvijā šogad aprit 35 gadi. Šajā laikā izveidojusies cieša sadarbība, kas Latviju tuvinājusi Ziemeļvalstu saimei. Priecājos, ka šo jubileju Liepājā atzīmējam ar kopīgu darbu pie pilsētas nākotnes. Jaunie arhitekti un plānotāji kopā ar pieredzējušiem nozares profesionāļiem meklē iespējas, kā attīstīt četras atšķirīgas Liepājas teritorijas. Katrai no tām ir savs raksturs, vēsture un iespējas, ko vēl neesam pilnībā izmantojuši. Tieši šī dažādība padara Liepāju interesantu jaunajiem speciālistiem, un viņu skatījums var palīdzēt mums pazīstamās vietās saskatīt jaunas attīstības iespējas. Ceru, ka vērtīgākās idejas ar laiku ieraudzīsim arī īstenotas pilsētā,” saka Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.
Kursas teritorijā pie Roņu ielas studentiem jāmeklē risinājumi vietai, kur Liepājas kanāls sastopas ar Baltijas jūru. Viens no izaicinājumiem ir rast veidu, kā līdzās ostas darbībai veidot publiski pieejamu un aktīvu pilsētvidi un nākotnē turpināt Vecās ostmalas promenādi līdz pat Dienvidu molam.
“Kursas kvartāla vīzija ir izveidot modernu un dinamisku vidi, kurā vēsturiskais industriālais mantojums savienojas ar mūsdienīgu biznesa vidi, kultūru, mākslu un izglītību. Teritorija attīstīsies kā nozīmīga jaunās Liepājas daļa – vieta, kur tiek saglabātas pagātnes vērtības, vienlaikus radot telpu jaunām biznesa idejām, sapņiem un iecerēm. Tā būs atvērta un pievilcīga vide jauniem profesionāļiem, uzņēmējiem, pilsētas iedzīvotājiem un viesiem – vieta, kur vēsture iedvesmo nākotni. Jaunie profesionāļi šeit varēs būt aktīva daļa no kvartāla attīstības, ar savām zināšanām, idejām, radošumu un iniciatīvu veidojot nākotnes Kursas kvartālu,” stāsta SIA Kursas kvartāls valdes priekšsēdētājs Uldis Lībergs.
Ziemeļu biznesa parka gadījumā uzdevums ir meklēt ceļu, kā vēsturiski noslēgtu industriālo teritoriju pakāpeniski pārveidot par mūsdienīgu un daudzfunkcionālu pilsētas daļu, vienlaikus saglabājot ražošanas un loģistikas funkcijas un esošo industriālo mantojumu.
Liepājas dzelzceļa stacijas apkārtnē jāveido vīzija jaunam pilsētas mobilitātes mezglam un vieniem no Liepājas vārtiem, savienojot vilcienu un autobusu satiksmi ar mājokļiem, uzņēmējdarbību, kultūru, publisko telpu un citām pilsētas funkcijām.
Savukārt Pērkones kanāla apkārtnē studenti meklēs iespējas izveidot kvalitatīvu zaļo koridoru un rekreācijas telpu, nodrošināt piekļuvi ūdenim un rast jaunus izmantošanas veidus Dienvidu fortam un vēsturiskajām fortifikācijām.
“Northside Business Park vīzija ir radīt mūsdienīgu, daudzfunkcionālu un ilgtspējīgu pilsētvides kvartālu, kas atbilst Liepājas un reģiona iedzīvotāju, viesu un uzņēmējdarbības vajadzībām, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un augstu dzīves kvalitāti. Ziemeļvalstu Ministru padomes Latvijā īstenoto Liepājas nākotnes rajonu izaicinājuma projektu saredzam kā lielisku iespēju, lai kopā ar Ziemeļvalstu un Latvijas pilsētvides attīstības studentiem, profesoriem un ekspertiem šo vīziju papildinātu ar konkrētiem priekšlikumiem teritorijas attīstībai. Saglabājot esošos uzņēmējdarbību segmentus, vēlamies veicināt daudzveidīgāku teritorijas attīstību, piešķirot jaunu vērtību esošajām ēkām un infrastruktūrai, kā arī izstrādājot priekšlikumus jaunbūvju un publiskās ārtelpas attīstībai, teritorijas labākai pieejamībai un sasaistei ar apkārtējiem pilsētas kvartāliem un Liepājas kopējo pilsētvidi,” akcentē Northside Business Park attīstības vadītāja Inese Kurvina.
No Kopenhāgenas pieredzes līdz Liepājas risinājumiem
Būtiska Liepājas nākotnes rajonu izaicinājuma daļa ir Ziemeļvalstu pieredzes pārnese. Projekta laikā studenti iepazīs piemērus no vidēja izmēra Ziemeļvalstu pilsētām, kuru pieredze un mērogs ir salīdzināms ar Liepājas izaicinājumiem.
Starp ziemeļvalstu iedvesmas piemēriem ir iekļautas Zviedrijas pilsētas Växjö un Lunda, Somijas Lahti un Norvēģijas Kristiansandas – sākot no klimatnoturīgas publiskās telpas un dabas integrēšanas dzīvojamajā vidē līdz ilgtspējīgai koka būvniecībai, aprites ekonomikai, klimatneitrāliem pilsētu rajoniem un zaļās mobilitātes risinājumiem.
Projektā iesaistīta arī starptautiski pieredzējusī pilsētplānošanas eksperte un bijusī Kopenhāgenas pilsētas galvenā arhitekte Tīna Sābija (Tiina Saaby), kura studentiem sniegs ieskatu Kopenhāgenas pilsētvides attīstības pieredzē un praktiskajos risinājumos.
“Šo projektu redzu kā lielisku iespēju gan Liepājai, gan jaunajiem arhitektūras un pilsētplānošanas speciālistiem. Liepāja ar savu mērogu, daudzveidīgo pilsētvidi un teritorijām, kurās satiekas industriālais mantojums, osta, daba un mūsdienīgas pilsētas attīstības vajadzības, ir īpaši piemērota vide drosmīgu ideju un jaunu risinājumu radīšanai. Turklāt jaunajiem speciālistiem ir iespēja savā darbā izmantot un Liepājas apstākļiem pielāgot Ziemeļvalstu pilsētu pieredzi. Es ceru, ka šis projekts nepaliks vienreizējs – tas varētu kļūt par ikgadēju iniciatīvu, katru gadu iesaistot kādu no Latvijas pilsētām un piedāvājot jaunu skatījumu uz tās nākotnes attīstību,” norāda arhitekts un Latvijas arhitektu savienības valdes loceklis, SIA UrbanComm valdes priekšsēdētājs Gvido Princis.
Nevis teorētisks risinājums, bet reālas idejas reālām Liepājas teritorijām
Izaicinājuma gaitā studenti strādā starpdisciplinārās komandās. Viņiem jāanalizē esošā situācija un teritoriju ierobežojumi, jāizvērtē alternatīvi attīstības scenāriji un jāizstrādā telpiskās attīstības koncepcijas. Tām jāaptver zemes izmantošana, publiskā ārtelpa, mobilitāte, apbūves principi un teritoriju savienojumi, kā arī jāiezīmē attīstības posmi un prioritārie projekti.
Īpašs uzsvars likts uz priekšlikumu praktisko pielietojamību – studentiem jāparāda ne tikai tas, kāda konkrētā teritorija varētu izskatīties nākotnē, bet arī ko tajā iespējams attīstīt, kur, ar kādiem nosacījumiem un kādā secībā. Vienlaikus priekšlikumi būs stratēģiskas attīstības idejas, nevis juridiski saistoši teritorijas plānojumi vai detalizēti būvprojekti.
Projekta darbs sākās ar visu četru teritoriju izpēti Liepājā, kam sekos Ziemeļvalstu ekspertu tiešsaistes lekciju un darbnīcu cikls, studentu komandu darbs un starpposma prezentācijas.
Projekta noslēgums paredzēts 3. novembrī koncertzāles Lielais dzintars Kamerzālē, kur studenti savas Liepājas nākotnes vīzijas prezentēs žūrijai, teritoriju īpašniekiem, lēmumu pieņēmējiem, pilsētas pārstāvjiem un citiem nozares profesionāļiem. Noslēguma pasākumā plānots pulcēt līdz 150 dalībniekiem, un tajā līdzās studentu prezentācijām paredzētas arī Ziemeļvalstu pilsētu inovāciju prezentācijas un labāko priekšlikumu apbalvošana.
Plaša Latvijas augstāko izglītības iestāžu pārstāvība
Rīgas Tehnisko universitāti projektā pārstāv Arhitektūras un dizaina institūta studiju programma Arhitektūra, iesaistot arī studentus no starptautiskās Erasmus mobilitātes studiju programmas, un asociētais profesors Dr. arch. Edgars Bondars, kā arī lektors Mg. arch. Egons Bērziņš.
Latvijas Universitāte projektā pārstāvēta ar Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes profesionālās maģistra studiju programmas Telpiskās attīstības plānošana studiju kursa Telpiskās attīstības plānošanas pamati studentiem un asociēto profesoru Pēteri Šķiņķi, docentiem Rūdolfu Cimdiņu un Guntu Lukstiņu, kā arī pasniedzējiem PhD stud. Ilonu Šavraku un Jonasu Bīhelu (Jonas Buechel).
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti pārstāv profesionālās maģistra studiju programmas Ainavu arhitektūra un plānošana studenti un mācībspēki profesore Dr. arch. Aija Ziemeļniece un asociētā profesore Dr. arch. Una Īle.
RISEBA pāratāv profesionālās maģistra studiju programmas Arhitektūra studenti un mācībspēki Rudolfs Dainis Šmits, Efe Dujans (Efe Duyan), PhD Helēna Gūtmane un Jonas Bīhels (Jonas Buechel).
Publicitātes foto
