Šī gada 3. jūlijā noslēdzās arhitektūras darbnīca Past Forward: Industriālā mantojuma nākotne, kas aicināja arhitektūras, dizaina, būvniecības un citu saistīto nozaru studentus meklēt jaunus risinājumus industriālā kultūras mantojuma integrēšanai mūsdienu pilsētvidē, informē pasākuma organizatori.
Uzmanības lokā – industriālais kultūras mantojums, kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas un infrastruktūras objekti Andrejsalas teritorijā un to integrēšana Riga Waterfront attīstības projektā. Dalībnieku uzdevums bija strādāt komandās un piedāvāt savas vīzijas par jaunām vēsturisko ēku un struktūru funkcijām, vienlaikus saglabājot to unikālo raksturu, identitāti, materiālās un nemateriālās vērtības.
Kā liecina darbnīcas rezultāti, industriālais mantojums var būt nākotnes pilsētvides pārveides virzītājspēks. Studenti uzsver ne tikai ēku struktūras, bet arī apkārtējās vides saglabāšanas iespējas, rosinot veidot pēc iespējas vairāk zaļo zonu, apstādījumu un parku, aktīvās atpūtas iespēju pie ūdens un pieejamu, labiekārtotu krastmalu, likt uzsvaru uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un novērtēt dzīvo organismu kopumu, kas laika gaitā iemājojuši Andrejsalā un veido tās pašreizējo ekosistēmu. Visu komandu piedāvājumos īpašs akcents ir kultūras funkciju veidošana un kopienām pieejamu neliela mēroga kultūrvietu attīstīšana.
16 dalībnieki no Latvijas Mākslas akadēmijas, RTU un RISEBA četrās komandās mentoru – Friča Viļņa (Vilnis Mičulis Architects), Reiņa Liepiņa (Sudraba Arhitektūra), Beatrises Šteinas-Zepas un Annijas Lausas (urbanlab) un Alekseja Birjukova (Mark Arhitekti) – vadībā strādāja ar kultūrvēsturiski nozīmīgām ēkām un Andrejsalai raksturīgām industriālām struktūrām: arhitekta Konstantīna Pēkšēna projektēto veco graudu elevatoru, kas būvēts 20. gadsimta pirmajā pusē, nelielu, bet vērtīgu ķieģeļu mūra administratīvo ēku, elevatora infrastruktūru krastmalā pie jaunā graudu elevatora un ēku grupu pie kādreizējās Rīgas elektrostacijas, tai skaitā bijušās Rīgas pilsētas elektrostacijas paplašinājumu, kas celts 20. gadsimta trīsdesmitajos gados.
Uzvarētāju komanda TWIN WAVE QUARTER – Kristers Adrians Ivsiņš, Marks Popkovs, Dagne Kaupe un Daniela Supe – konceptuālo risinājumu veidoja Andrejsalas vēsturiskajai ģeneratoru ēkai un tās apkārtnei – teritorijai, kuras vērtība nav tikai atsevišķās ēkās, bet arī telpā starp tām, saglabājot autentisku Andrejsalas apbūves struktūru un pilsētbūvniecisko loģiku.
“Šaurās ielas, nelielās distances starp apjomiem, atmosfēra un saistītā savstarpējā telpiskā struktūra rada autentisku industriālu kvartālu. Projekta mērķis ir saglabāt šo telpisko identitāti. Esošās ēkas netiek uztvertas kā atsevišķi objekti, bet kā vienots telpisks organisms. Jaunās funkcijas tiek integrētas esošajā struktūrā, saglabājot tās autentiskumu un vienlaikus pielāgojot mūsdienu vajadzībām,” norāda projekta autori.
“Grupa ļoti ātri nolasīja galveno kvalitāti: autentisko Andrejsalas mērogu un telpiskās struktūras – reālu vērtību, kādas nav nekur citur Andrejsalā. Ātri ieraudzīja, interpretēja un izcili prezentēja,” gandarījumu pauž uzvarētāju komandas mentors arhitekts Fricis Vilnis.
Savukārt komanda, kas strādāja ar nelielo, bet izsmalcināto vēsturisko ķieģeļu administratīvo ēku, aicina to pārvērst par mākslas telpu un publisku pasākumu vietu, 2. stāvā izveidojot jaunu karkasa struktūru daudzfunkcionālai terasei, no kuras paveras skats uz Daugavu un kur ir iespēja izvietot skulptūras. Bet komanda, kura radīja vīziju par industriālajām elevatora struktūrām un piestātni pie jaunā elevatora, vēlētos veidot daudzveidīgas aktīvās atpūtas iespējas Andrejsalas izmantošanai arī no ūdens puses, piemēram, iespēju skatīties kino no laivām, veikparku, laivu un katamarānu bāzi, laipas un saulrieta terases, kafejnīcas. Ziemā – saunu un karstās vannas. Vienlaikus viņi akcentē Andrejsalas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību, ko rosina novērtēt un aizsargāt.
Kā galvenās vērtības jaunieši izceļ tieši dzīvi starp ēkām, cilvēcisku mērogu un daudzveidīgu apbūvi, veidojot kompaktu un daudzfunkcionālu kvartālu. Jauniešu koncepcijas paredz esošās ēkas pielāgot jaunām funkcijām, piedāvājot izveidot Andrejsalas muzeju, black box teātri ar iespēju savienot un rādīt performances arī ārtelpā, tējas namiņu, kafijas kiosku, co-living dzīvokļus un kopienas dārzu. Piemēram, vecā graudu elevatora apjoms ir tik liels, ka ēkā var satilpināt veselu pilsētu – izstāžu zāli, mākslas skolu, darbnīcas un dzīvokļus. Visas komandas arī uzsver ārtelpas nozīmīgumu un aicina jaunajā attīstības plānā paredzēt pēc iespējas vairāk koku un zaļo struktūru.
“Apsveicama ir dalībnieku atļaušanās neturēties pie esošā plāna, bet gan piedāvāt savu spēcīgu redzējumu, kā arhitektoniskajā veidolā un paredzētajā funkcionalitātē maksimāli saglabāt vēsturisko kontekstu. Tā ir laba, pozitīva pārliecība nākotnei. Piedāvātajās koncepcijās izgaismojās arī rūpes par bioloģisko daudzveidību vēl lielāku apstādījumu īpatsvaru, nekā piedāvāts pašreizējos attīstības plānos. Uzteicama ir arī studentu spēju tikai trijās dienās nonākt pie pārliecinošiem projektiem un prezentācijām,” dalībnieku stiprās puses raksturo žūrijas vadītāja Ināra Bula, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja.
Studentiem darbnīcas laikā bija iespēja attīstīt arī prezentācijas prasmes, lai 10 minūtēs veiksmīgi parādītu savu projekta ieceri. Piemēram, viena no komandām izcēlās ar labi izstrādātu, pārdomātu un auditoriju piesaistošu prezentāciju, pasniedzot tēju no teritorijas pamestajās ēkās atrastas tējkannas. Vairākas komandas bija sagatavojušas telpiskus maketus. Darbs ar fizisku maketu joprojām ir nozīmīgs arhitektu praksēs, tas ļauj labāk izprast mērogu un novērtēt arhitektonisko risinājumu telpiskās kvalitātes.
Žūrija, kurā darbojās Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja Ināra Bula, Rīgas pilsētas arhitekts Pēteris Ratas, Riga Waterfront pārstāve Elizabete Gorina un Didrihsons arhitekti vadošais arhitekts Gatis Didrihsons, vērtēja tādus kritērijus kā kultūras mantojuma, vietas konteksta un identitātes izpratne, transformācijas stratēģija, jaunā funkcija, integrācija attīstības un pilsētvides kontekstā, darbs komandā un prezentācijas prasmes, pētot, cik veiksmīgi vēsturiskais un jaunais veido kvalitatīvu dialogu, vai jaunā funkcija ir piemērota konkrētajam objektam un kā tas papildina kopējo teritorijas attīstības vīziju.
Studenti darbnīcas laikā iepazinās gan ar Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas vēsturi, gan globāliem attīstības projektu piemēriem un Andrejsalas nākotnes attīstības vīziju, kā arī noklausījās iedvesmojošas lekcijas par profesionāļu darbu ar konkrētiem vēsturisko ēku pārbūves un restaurācijas projektiem, kuras sniedza Rīgas pilsētas arhitekts Pēteris Ratas, arhitekts, kultūras mantojuma eksperts Juris Dambis un arhitekti Dagnija Smilga (urbanlab), Fricis Vilnis (Vilnis Mičulis Architects) un Reinis Liepiņš (Sudraba Arhitektūra). Balvā katrs uzvarētāju komandas dalībnieks ieguva 1000 eiro. Turklāt studentiem no dažādām arhitektūras un dizaina augstskolām bija iespēja strādāt kopā komandās, iepazīties, mācīties vienam no otra, redzēt reālu liela mēroga un augstas komplicētības attīstības projektu, apskatīt būvlaukumu un apzināties profesijas nopietnību, lēmumu konsekvences un ekonomiskās puses nozīmību.
