Uz Vidzemes šosejas (A2) pirms Siguldas no Rīgas puses, kā arī pašā pilsētā turpinās remontdarbi. Tiek pārbūvēts Vidzemes šosejas posms no Siguldas CSDD/Aerodium līdz pārvadam pār dzelzceļu un Lorupes viadukts, kā arī atjaunots šosejas segums pašā Siguldā no pārvada pār dzelzceļu līdz krustojumam ar R. Blaumaņa / Jūdažu ielu (46,30–52,09 km). VSIA Latvijas Valsts ceļi ziņo, ka būvdarbi turpināsies līdz šī gada beigām.
Vidzemes šosejas (A2) posmam 3,5 km garumā no Siguldas CSDD/Aerodium līdz pārvadam pār dzelzceļu Siguldā (46,30–49,85 km) pārbūvē segumu. Lai mierinātu satiksmi un uzlabotu drošību, krustojumā ar Kalna ielu izbūvēs rotācijas apli. Savukārt no pārvada pār dzelzceļu līdz autoceļa A2 krustojumam ar Jūdažu / R. Blaumaņa ielu (49,96–52,09 km) 2,13 km garumā atjaunos asfalta segumu brauktuvei un ietvēm. Abos posmos tīrīs grāvjus un caurtekas, atjaunos autobusu pieturvietas, ceļazīmes un nobrauktuves, ieklās horizontālo apzīmējumu, nomainīs gaismekļus uz energoefektīvajiem LED tipa gaismekļiem.
Lorupes gravas viaduktam izbūvēs jaunu brauktuves konstrukciju, ietves, drošības barjeras hidroizolāciju un deformācijas šuves, novērsīs ekspluatācijas laikā radušos laiduma un balstu konstrukciju bojājumus. Pašlaik uz viadukta notiek ietvju izbūve, darbu turpinājumā veiks pārejas plātņu, izlīdzinošās kārtas, deformācijas šuvju, hidroizolācijas, seguma, ietvju margu un barjeru, kā arī nogāžu nostiprinājumu izbūvi.
Savukārt Lorupes caurtekai uz vietējā autoceļa Pievadceļš Lorupes gravai (V96) novērsīs ekspluatācijas laikā radušos defektus un bojājumus – nomainīs bojātos ķieģeļus caurtekas fasādē un veiks citus darbus. Caurteka ir celta 19. gs. pirmajā pusē, iepriekš tā atjaunota 1994. gadā.
Pašlaik autoceļa pārbūves posmā atsevišķos posmos pārbūvē ceļa segas konstrukciju un asfalta segumu, kā arī notiek darbi pie rotācijas apļa izbūves. Seguma atjaunošanas posmā ir nofrēzēts ietvju segums, tiek atjaunotas bojātās apmales un drošības saliņas.
VSIA Latvijas Valsts ceļi Tiltu daļas būvinženieris Andris Balodis stāsta, ka viadukts pār Lorupes gravu uzbūvēts 1968. gadā, un kopš pēdējiem nopietnajiem remontdarbiem pagājuši 25 gadi. “Ekspluatācijas laikā atsevišķas viadukta konstrukcijas bija nolietojušās un bojātas, segumā vietām novērojamas plaisas, bedres un nelīdzenumi, bojātas arī deformāciju šuves, kā arī vecās barjeras neatbilda satiksmes drošības prasībām. Lai novērstu radušos defektus un bojājumus un aizsargātu konstrukcijas, ir nepieciešams veikt bojāto konstrukciju atjaunošanu vai nomaiņu,” teica tiltu būvinženieris uzsverot, ka tā ir ierasta prakse – vienlaikus ar ceļa pārbūvi savests kārtībā arī posmā esošos tiltus. “Tas ir tehniski un ekonomiski pamatoti, turklāt šādā veidā iespējams izvairīties no atkārtotiem satiksmes apgrūtinājumiem autobraucējiem,” paskaidro A. Balodis.
Lorupes viadukta pārbūves būvuzraugs Rūdolfs Gruberts, kurš 1967. gadā studiju laikā ir piedalījies viadukta būvniecībā kā ģeodēzists, bet vēlākos būvdarbos 20. gs. beigās un 21. gs. sākumā – kā tiltu būvinženieris, pastāstīja, ka Lorupes gravas viadukts ir īpašs ar to, ka tas bija viens no pirmajiem pasaulē, kas būvēts ar garenuzbīdīšanas metodi pāri lokaniem balstiem. Ideja par saliekama dzelzsbetona laiduma garenuzbīdīšanu aizgūta no Venecuēlā 1963. gadā uzbūvētā tilta pār Karonas upi. “Visi viadukta balsti ir elastīgi, izņemot pēdējo balstu, kurš ir īss, tāpēc tam apakšā tika izbūvēta locīkla, speciāla tērauda konstrukcija stata savienojumā ar balsta pamatu,” atklāj R. Gruberts, piebilstot, ka balstu “eleganto formu” izstrādājusi arhitekte Velta Reinfelde. Laidumu projektēšanā piedalījušies speciālisti no Ukrainas, un svarīga loma bijusi Sanktpēterburgā izstrādātajam starpliku plākšņu materiālam fluoroplasts-4, kas uzbīdīšanas procesā samazināja berzi, tādējādi neradot plaisas vai defektus balstiem, skaidro R. Gruberts.
Lorupes viadukta pārbūves laikā satiksme novirzīta pa vietējo autoceļu Pievadceļš Lorupes gravai (V96), un būvobjektā pašlaik ir divi reversās kustības posmi. Satiksme tur var būt stipri palēnināta, un būvdarbu vietas izbraukšanai jāplāno no pusstundas līdz stundai. Šādi ierobežojumi būs spēkā līdz rudenim, un atkarībām no veicamajiem darbiem var tikt ieviesti vēl papildu ierobežojumi. Aicinām autovadītājus rēķināties ar to un plānot papildu laiku ceļam, kā arī izmantot alternatīvos maršrutus.
Būvdarbus veic CBF Binders, būvuzraudzību – SIA Firma L4. Projekta autors autoceļa pārbūvei – SIA Projekts EAE, Lorupes viaduktam un caurtekai – SIA BT projekts.
Foto: Renārs Koris
