Ievads
Leonīds Jākobsons, LBS valdes loceklis, Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs
Jau pirms daudziem gadiem, kad vēl mācījos skolā, ģeogrāfijas stundās tika skaidrots, ka pasaulē valstis ekonomiski iedala šādi – atpalikušās agrārās, kurās tautsaimniecībā dominē mazattīstīta lauksaimniecība, un attīstītās, kas ir pasaules valstu grupa ar augstu rūpnieciskās ražošanas attīstību un dzīves līmeni. Šodien, atceroties skolas mācības, gribas jautāt – kādu vietu šai ekonomiskajā dalījumā ieņem Latvija? Ir zuduši tādi rūpniecības uzņēmumi kā VEF, Jelgavas mašīnbūves rūpnīca, Straume un Liepājas metalurgs. Bet lai ekonomiskie jautājumi paliek ekonomistiem…
Priecē, ka būvmateriālu ražošanas nozare, kurā man ir lemts darboties, saglabā nozīmīgu vietu tautsaimniecībā un ir vērsta uz nepārtrauktu attīstību. 2025. gadā asociācijā ietilpstošo uzņēmumu ražošanas apjoms sasniedza gandrīz 1,2 miljardus eiro, 70 % no tā bija eksporta produkcija, tika nodrošināts vairāk nekā 6200 darbavietu. Svarīgi, ka ražošanas pieaugums tiek sasniegts katru gadu ar izņēmumu 2009. gadā, kad pasauli piemeklēja ekonomiskā krīze (beidza pastāvēt AS Liepājas metalurgs ar 1 % zaudējumu valsts IKP), un 2022. gadu, kad ražošanu ietekmēja Covid-19 pandēmija. Pēc šiem abiem kritiskajiem gadiem nozares uzņēmumi spēja ātri atkopties un kā vieni no pirmajiem sasniedza zaudētās pozīcijas. Tam pamatā ir bijusi pareiza investīciju politika. Uzņēmumu peļņa netika virzīta sadalei, bet investīcijām – attīstībai. Tā 2025. gadā investīciju portfelis sasniedza 200 miljonus eiro. Ražošanu paplašināja uzņēmumi AS Latvijas Finieris, SIA Schwenk Latvija, SIA Cewood, SIA Evopipes, SIA Tenax u. c.
Datus par asociācijas uzņēmumu ražošanas rezultātiem apkopojam jau kopš 2007. gada, tos iegūstot tieši no uzņēmumu datubāzēm. Diemžēl centralizēto statistiku izmantot ir visai problemātiski, jo tajā netiek izdalīta būvmateriālu ražošanas nozare, ražotāji ir sadalīti pa NACE 2 kodiem, bet būvmateriālu ražotāji jāmeklē pa 56 dažādiem kodiem. Godīgi sakot, arī agrāk nebija pārliecības par Statistikas pārvaldes sniegto datu atbilstību realitātei. Piemēram, būvkompānijas norāda izpildē daudzus miljonus vērtus realizētus projektus, kuros reāli strādājušas desmitiem apakšnieku firmas, kuras savās atskaitēs arī sniedz informāciju par realizēto. Grūti noticēt, ka statistiķi ir spējīgi noteikt katras atsevišķas veikumu, atdalot to izpildi no ģenerāluzņēmēja veikuma.
Kārtējo reizi liekam cerības uz jaunievēlēto valdību – ka nu beidzot par realitāti kļūs tas, par ko tiek daudz runāts un solīts. Lai valdībai būtu vieglāk izstrādāt darbības rīcības plānu, sagatavojām savu skatījumu uz jautājumiem, kuri tajā būtu iekļaujami. Tie ir šādi.
I Steidzami grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā
1. Taisnīgs balansēšanas izmaksu sadalījums (likuma 13. panta 1. daļa). Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir atbrīvojusi elektroenerģijas ražotājus no balansēšanas jaudu uzturēšanas maksas, novirzot 75 % no šīm izmaksām uz patērētājiem. Tas nozīmē, ka rūpniecība tiešā veidā šķērssubsidē mainīgo energoresursu (saules un vēja) elektrostaciju radīto nebalansu. Mēs rosinām likuma līmenī nostiprināt principu, ka balansēšanas portfeļa un nebalansa apjoma izmaksas starp lietotājiem un ražotājiem tiek sadalītas vienlīdzīgi (50/50), tādējādi pilnībā novēršot nepamatotu izmaksu pārvietošanu uz apstrādes rūpniecību.
2. Kapitāla atdeves (WACC) ierobežošana pārvērtētiem aktīviem (likuma 16. panta papildināšana ar 9. daļu).Pašreizējā SPRK metodika pieļauj nominālās peļņas normas piemērošanu tīkla aktīviem, kas vēsturiski ir vairākkārt pārvērtēti (tostarp uzņēmumu sadalīšanas vai reorganizācijas rezultātā). Tas ir ļāvis AS Augstsprieguma tīkls (AST) nepamatoti palielināt tarifā iekļauto peļņu. Rosinām likumā noteikt stingru pienākumu pārvades tarifa aprēķināšanai diferencēt aktīvus – izmantot nominālo kapitāla atdeves likmi nepārvērtētiem aktīviem un reālo kapitāla atdeves likmi vēsturiski pārvērtētiem aktīviem, tādējādi efektīvi bremzējot tarifu pieaugumu galapatērētājiem.
3. Slēpto šķērssubsīdiju novēršana elektroenerģijas tīkla tarifos (likuma 16. panta 2. daļa).Pašlaik spēkā esošā sistēma ļauj gandrīz visas tīkla kapitāla izmaksas novirzīt uz patērētāju tarifiem, jo elektrostacijām tiek piemērota nepamatota 90 % atlaide pārvades un sadales tarifiem, ko faktiski sedz ražojošā rūpniecība. Aicinām likumā noteikt vienlīdzīgu elektroenerģijas pārvades tarifu aprēķinu neatkarīgi no pieslēguma veida (elektrostacija vai patērētājs), pilnībā aizliedzot nepamatotas tarifu atšķirības starp galalietotājiem un ražotājiem.
Latvija jau ir zaudējusi vēsturiskās pārvades tarifu priekšrocības Igaunijai, kur nesenās tarifu reformas nodrošina energointensīvajai rūpniecībai labvēlīgākas likmes. Latvijā enerģētikas infrastruktūras regulētie aktīvi attīstās atrauti no reālās ekonomikas – vienu investēto kapitāla vienību enerģētikā uztur tikai 2,08 vienības rūpniecības un datu centru sektorā. Šāds rādītājs Eiropas Savienībā (ES) ir raksturīgs tikai tūrisma, nevis industriālām valstīm. Tāpat pašreizējais izmaksu slogs bremzē rūpniecības elektrifikāciju un mazina pieprasījumu pēc ilgtermiņa PPA (Power Purchase Agreement) līgumiem, kas nepieciešami vietējās AER nozares attīstībai.
II Stratēģiskie lielo projektu un monopolu efektivizācijas risinājumi
4. Rail Baltica iepirkumu stratēģijas maiņa.Valsts ilgstoši pārmaksā ārvalstu ģenerāluzņēmējiem par projektiem, kurus reāli var un spēj izdarīt vietējā būvniecības nozare. Rīgas Brīvostas (Kundziņsalas) piestātnes un loģistikas laukuma iepirkumā visu vietējo uzņēmumu piedāvājums bija ievērojami lētāks nekā ārvalstu uzņēmumu cena, jo vietējiem uzņēmumiem ir tehnika, resursi un ražotnes uz vietas, līdz ar to bāzes izmaksas ir krietni zemākas. Nākotnē ir nepieciešams pārņemt Lietuvā un Igaunijā īstenoto praksi – sadalīt Rail Balticaprojektu atsevišķos lokālos būvniecības posmos un izsludināt atklātus konkursus vai sarunu procedūras. Tas novērsīs publisko līdzekļu pārmaksu, nodrošinot līdz pat 40 % izmaksu ietaupījumu lokālajos iepirkumos (potenciālais kopējais valsts budžeta ietaupījums līdz 1,5 miljardiem eiro) un garantējot augstāku nodokļu atdevi Latvijas ekonomikā.
5. Valsts enerģētikas monopolu – elektroenerģijas tīklu (AST un ST) –apvienošana.Pašlaik AS Augstsprieguma tīkls un AS Sadales tīkls (ST) dublē neskaitāmas paralēlas funkcijas (IT sistēmas, administrācija, tehniskie dienesti, nekustamie īpašumi). Apvienojot abus uzņēmumus vienotā nacionālā tīkla operatorā, mazināsies sistēmiskie riski, kas dos tiesisku un ekonomisku pamatu SPRK samazināt regulēto kapitāla atdeves likmi (WACC). Strukturālās konsolidācijas rezultātā sasniedzamais potenciālais tarifu samazinājums tautsaimniecībai un iedzīvotājiem ir līdz pat 20 %.
III Nacionālās drošības un civilās aizsardzības infrastruktūras stiprināšana
6. Divējāda lietojuma (Dual-Use) civilās aizsardzības infrastruktūras izveide: Pazemes stāvvietas – bumbu patvertnes.Rosinām valstij un pašvaldībām izveidot kopīgi līdzfinansētu mērķprogrammu liela mēroga pazemes un daudzstāvu dzelzsbetona stāvvietu, kā arī pazemes šķērsojumu izbūvei Rīgā un citās Latvijas valstspilsētās. Šie objekti ikdienā efektīvi risinās transporta mobilitāti un auto novietošanas krīzi pilsētvidē, savukārt to strukturālais projekts atbildīs augstākajiem civilās aizsardzības (bumbu patvertņu) standartiem. Šajā programmā būvniecībā tiktu noteikta obligāto 100 % vietējo dzelzsbetona un būvmateriālu konstrukciju izmantošana.
7. Nacionālās drošības izņēmuma (ES līguma 346. pants) piemērošana valsts aizsardzības būvju materiālu iepirkumos.Pieprasām noteikt stingru tiesisku prasību, ka austrumu robežas un militārās infrastruktūras objektu (bunkuri, patversmes, bloki, aizsargbarjeras) izbūvē tiek izmantoti tikai 100 % Latvijā ražoti bāzes būvmateriāli. Tas ne tikai tiesiski atbilst nacionālās drošības izņēmuma regulējumam, bet arī garantē vietējo ražotņu dzīvotspēju un materiāltehniskās jaudas saglabāšanu krīzes situācijā.
IV Nodokļu stimuli ražošanas kapitāla atbloķēšanai un konkurētspējai
8. Dividenžu UIN samazināšana līdz OECD minimumam apstrādes un ieguves rūpniecībai (NACE B, C).Lai stimulētu pašu kapitāla uzkrāšanu uzņēmumu bilancēs un veicinātu straujākas investīcijas automatizācijā un robotizācijā, rosinām ieviest grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Izmaiņas paredz noteikt samazinātu nodokļa likmi – 15 %/85 % proporciju peļņas sadalei dividendēs – apstrādes un ieguves nozares uzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 750 miljoniem eiro.
9. Rūpniecības energoizmaksu nodokļu sloga samazināšana.Lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus ar citām ES dalībvalstīm (piemēram, Vāciju un Poliju), ir nepieciešams mazināt nodokļu slogu ražošanas resursiem. Rosinām veikt grozījumus likumdošanā, kas paredz pilnīgu elektroenerģijas nodokļa atcelšanu apstrādes rūpniecībai (vai tā novirzīšanu sistēmas operatoriem tarifu dzēšanai), dabasgāzes nodokļa samazināšanu līdz ES noteiktajam minimumam ETS (emisiju kvotu sistēmas) uzņēmumiem, kā arī dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa likmes pielāgošanu ES minimālajam apmēram apstrādes rūpniecības loģistikā.
Šis laiks nesis arī dažas jaunas atklāsmes būvmateriālu ražotājiem. Dažu valstu prezidenti piespiedu kārtā mums likuši apgūt līdz šim maz dzirdētus vietu nosaukumus –, piemēram, Hormuza šaurums, kura ietekme uz tā jau energointensīvo nozari, kā izrādījās, ir pat ļoti būtiska. Pēdējos gados strauji pieaugusi jaunas, līdz šim neapgūtas produkcijas izstrāde un ražošana. Vai kādreiz varējām iedomāties, ka strādāsim pie tādiem izstrādājumiem kā mobilās patvertnes, dzelzsbetona konstrukcijas lielizmēra patvertnēm, prettanku eži, pūķa zobi un citi?
Vēlu veiksmi visiem būvniecības un būvmateriālu ražošanas nozarē strādājošiem, un, kā kādreiz mēdza teikt – galvenais, lai nebūtu kara!
