Šā gada 14. augustā mūžībā devies arhitektūras teorētiķis, daudzu arhitektūras vēstures grāmatu autors un Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un dizaina institūta profesors Jānis Krastiņš.
Jānis Krastiņš dzimis 1943. gadā Rīgā. Latvijas Arhitektu savienības biedrs kopš 1970. gada, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis kopš 1994. gada.
Bijis daudzu zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģiju, zinātnisko padomju un oficiālo konsultatīvo institūciju loceklis. Saņēmis daudzas profesionālās atzinības: Kamillo Zites fonda prēmija (Austrija, 1985), Jāņa Baumaņa balva arhitektūrā (Latvija, 1989), Fulbraita balva (ASV, 1994), Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa (1998), Baltijas Asamblejas balva (1998), Rīgas balva (2002), Nopelnu ordeņa virsnieks (Itālija, 2004) un Atzinības krusta lielvirsnieks (Latvija, 2012), Lielā Kultūras mantojuma balva (Latvija, 2013), Latvijas Ministru Kabineta prēmija (2016), Latvijas Zinātņu akadēmijas diplomi par nozīmīgāko sasniegumu Latvijas zinātnē (2015 un 2018), Būvindustrijas lielā balva (Latvija, 2019), ICOMOS goda loceklis (2020) un citas.
Jānis Krastiņš veicis daudzu arhitektūras projektu un kultūras pieminekļu izpēti. Viņa atstāto mantojumā ir vairāk nekā 710 zinātnisko darbu, kas publicēti Amerikas Savienotajās Valstīs, Apvienotā Karalistē, Austrijā, Beļģijā, Čehijā, Dānijā, Francijā, Igaunijā, Islandē, Itālijā, Krievijā, Latvijā, Lietuvā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Portugālē, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Turcijā, Vācijā un Zviedrijā, tostarp 30 grāmatas par dažādām arhitektūras vēstures un teorijas tēmām.
2014. gada 12. jūlijā Jāņa Krastiņa vārdu piešķīra asteroīdam 85466 Krastiņš.
Latvijas Būvinženieru savienība izsaka visdziļāko līdzjūtību Jāņa Krastiņa tuviniekiem un kolēģiem!
