Uzņēmumu vidū arvien lielāku interesi raisa enerģijas uzkrāšanas akumulatoru sistēmas jeb BESS tehnoloģijas. Pieslēgums elektrotīklam un vismaz 100 ampēru jauda gan lielai privātmājai, gan mazam veikalam jau ir pietiekami, lai piedalītos tīkla stabilizēšanā. Tas uzņēmējiem sniedz divkāršu ieguvumu: iespēju samazināt pašu izmaksas un palielināt ienākumus, secināts energokompānijā Enefit.
Pievienošanās Eiropas energotīklam radījusi nepieciešamību pēc papildu jaudām tīkla stabilizēšanai jeb līdzsvara nodrošināšanai starp patērēto un saražoto enerģiju. Šajā procesā kritiski svarīga ir elastīga iespēja tūlītēji apmierināt pieprasījuma kāpumu un arī uzglabāt lieko enerģiju. Tāpēc jaunu pievienoto vērtību ieguvuši enerģijas uzkrāšanas akumulatori jeb BESS sistēma, kas kopā ar viedo programmatūru sniedz iespēju piedalīties visos jaunatvērtajos tīkla frekvences stabilizēšanas tirgos un no tā gūt ienākumus.
BESS ļauj efektīvi uzglabāt enerģiju, lai ne tikai samazinātu patērētās elektroenerģijas izmaksas, bet arī radītu papildu ieņēmumus, piedaloties frekvences noturēšanas (FCR) un frekvences atjaunošanas (aFRR un mFRR) tirgos, − proti, pārdodot savas rezerves jaudas elektrotīkla stabilizēšanai un saņemot papildu kompensācijas maksu par elastīgu patēriņu.
Energokompānijā Enefit ir aprēķināts, kādu ieguvumu akumulatora lietotājs būtu varējis gūt jūnijā, tirgojoties ar saražoto un uzkrāto elektroenerģiju. Jūnijā ar 1 MW/2MWh akumulatoru Baltijas elektroenerģijas nākamās dienas tirgū (day-ahead market) varētu nopelnīt ap 6800 eiro. Savukārt, ja tas pats akumulators jūnijā būtu piedalījies visos pieejamajos elektroenerģijas tirgos (aFRR, mFRR, FCR un nākamās dienas tirgū), varētu nopelnīt līdz pat 55 000 eiro.
Pagaidām − investīcija ar ātru atmaksāšanās periodu
Energokompānijas Enefit valdes loceklis, Enerģijas risinājumu nodaļas vadītājs Rihards Kotlers stāsta, ka šobrīd uzņēmēju interese par enerģijas uzkrāšanas akumulatoriem ir apmēram tikpat liela kā pirms gadiem diviem vai trim par saules paneļu sistēmām.
“Par jauno tehnoloģiju interesējas gan lieli, gan mazi uzņēmumi visdažādākajās, arī ar enerģētiku pilnīgi nesaistītās nozarēs, kuri vēlas diversificēt savus ienākumus. Pie mums vēršas lauksaimnieki, metālapstrādes uzņēmumi, noliktavu kompleksu vadītāji, tirgotāji, autoservisu īpašnieki. Tiesa, interese ir viens, lēmumu pieņemšana − cits, krietni garāks process, jo jābūt gataviem investēt: pat vismazākā sistēma izmaksā vismaz 50 000 eiro, bet vidēji jārēķinās ar aptuveni 500 000 eiro,” stāsta Rihards Kotlers.
Šī brīža aprēķini liecina, ka akumulatoru sistēmas atmaksājas vidēji 3-5 gadu laikā. Investīciju atmaksāšanās aprēķini veikti, ņemot vērā, ka periods, kurā vērojama visefektīvākā iekārtas darbība, ir 20 gadi.
“No projekta uzsākšanas līdz sistēmas uzstādīšanai paiet apmēram 9-12 mēneši. Šobrīd laikietilpīgākais posms ir tīkla jaudu nodrošināšana: bieži vien nākas pārbūvēt sadales tīklu, tāpēc projektēšana un sagatavošanās aizņem lauvas tiesu. Bet, kad tas paveikts, jau dažu gadu laikā sistēma atmaksāsies – ātrums ir tieši atkarīgs no tīklam pievienoto atjaunīgo resursu apjoma. Esam pašā ceļa sākumā, un šis process noteikti uzņems apgriezienus, jo atjaunīgās enerģijas apjoms aug, bet katram pievienotajam megavatam saules enerģijas būs vajadzīgs baterijas megavats, tāpēc jo vairāk bateriju tiks pievienotas tīklam, jo tas būs stabilāks,” uzsver Rihards Kotlers.
Tīkla stabilizēšana ir aktuāla ne tikai Baltijā, kas tikai šogad ieguvusi enerģētisko neatkarību no Krievijas tīkla, bet arī visā Eiropā, jo CO2 kvotu cenas stimulē lielu atjaunīgās enerģijas pieplūdumu. Reāls piemērs pavisam nesen bija Spānija un Portugāle, kas gandrīz uz diennakti palika bez elektrības, jo atjaunīgo resursu īpatsvars nebija sabalansēts ar jaudu tīklā.
Liela nozīmē smadzenēm jeb gudram algoritmam
Kaut gan iekārtas uzstādīšana ir gana vienkārša, BESS darbībā ir kāds īpaši sarežģīts elements − kontrole un vadība. “Var jau uzstādīt bateriju, bet ko tālāk? Pati par sevi tā nepelna, − pelna algoritms, un tas ir jāizstrādā katram individuāli, ievērojot kiberdrošības prasības un virkni citu svarīgu nianšu. Katrs algoritms nodrošina savienojumu starp trim spēlētājiem − Augstsprieguma tīklu, pakalpojuma sniedzēju un baterijas īpašnieku, nepārtraukti mērot enerģijas plūsmu un salāgojot to ar finanšu lēmumiem. Labs algoritms ir tāds, kura rezultātā uzņēmējs gūst maksimālo labumu,” skaidro Rihards Kotlers.
Algoritmu izstrādātāji piedāvā inovatīvu programmatūru, kas nodrošina piekļuvi jaunajiem balansēšanas tirgiem, analizē tirgus cenu izmaiņas, izmantojot mākslīgo intelektu, un optimizē enerģijas plūsmu. Ar šīs programmatūras palīdzību jebkurš uzņēmums ar savā īpašumā esošām elektroenerģiju patērējošām vai ražojošām iekārtām var piedalīties sistēmas regulēšanā, attiecīgi samazinot vai palielinot savu patēriņu, kad to pieprasa Augstsprieguma tīkls, un par šādu elastīgu patēriņu saņem atlīdzību. Rihards Kotlers norāda − tirgū nav daudz dalībnieku, kuri piedāvā akumulatoru sistēmu kontroles programmatūru, un Enefit pašlaik ir vienīgais, kas nodrošina pilnu ciklu no projektēšanas un uzstādīšanas līdz programmatūras izstrādei, garantijai un iekārtu apkopei.
Akumulatoru sistēmas un dalība tīkla stabilizēšanā ir visefektīvākā atbilde uz enerģētikas izaicinājumiem. “Eiropas attīstītākie tirgi, piemēram, Ziemeļvalstis, kas frekvenču tirgu liberalizēja jau pirms gadiem desmit, ir sasnieguši tādu regulācijas līmeni, ka šie tirgi aktivizējas milisekunžu laikā, kamēr mēs vēl runājam par vairākām sekundēm. Taču mēs tur arī nonāksim pēc gada vai diviem, virziens ir visiem viens,” ir pārliecināts Rihards Kotlers.
