Rubrika: Aktualitātes
Gan 2025. gada nogalē, gan 2026. gada sākumā ir stājušies spēkā vairāki grozījumi būvniecības regulējumā. Par vairākām būtiskākajām izmaiņām žurnālam Būvinženieris komentāru sniedz Olga Feldmane, Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore.
Pagājušā gada sākumā valdībā tika apstiprināts Informatīvais ziņojums par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā. Kāda ir šīs aktivitātes vēsture, un kā ar plāna īstenošanu veicies līdz šim?
– Darbs ar rīcības plānu tika sākts jau 2023. gadā, reaģējot uz biežiem nozares pārmetumiem par ļoti birokrātisku, nesamērīgu un sarežģītu būvniecības procesu. Lai gan Ekonomikas ministrija pēdējos gados veikusi būtiskus pilnveidojumus regulējumā, mazinot Zolitūdes traģēdijas ietekmē ieviestās stingrās prasības un atsevišķos aspektos, iespējams, nesamērīgās atbildības un kontroles prasības, uzņēmēju organizācijas turpināja norādīt uz problēmām būvniecībā. Pirmais mūsu uzdevums bija noskaidrot, ko uzņēmēju organizācijas saprot ar būvniecības procesu un kādas prasības turpina veidot šo nesamērīgu slogu, sadārdzinājumu, ierobežojumus būvēt. Rezultātā secinājām, ka uzņēmēju ieskatā būvniecība ir viss nekustamā īpašuma attīstīšanas process, kas sākas ar teritorijas attīstības plānošanu un noslēdzas ar ēkas ierakstīšanu Zemesgrāmatā un turpmākiem civiltiesiskiem līgumiem. Tātad Ekonomikas ministrijai kā par nozari kopumā atbildīgajai institūcijai ir jāskatās uz būvniecību daudz plašāk, jāpieskaita arī radniecīgie un sasaistītie procesi, kas ir citu ministriju kompetences lokā. Runājot par valsts konkurētspēju investīciju piesaistē, vairs nedrīkstam aprobežoties ar būvniecības administratīvo procesu, kas sākas ar konkrētās būvniecības ieceres ierosināšanu, jo attīstītājs uz būvniecību raugās plašāk, tostarp vērtējot visus posmus un visas prasības, kas jāizpilda ceļā no idejas līdz komercializācijas sākšanai un uzraudzības stiprināšanai.
Tā sadarbībā ar Valsts kanceleju un Valsts kancelejas vadībā tika izveidotas piecas darba grupas, kas aptvēra piecas lielas nekustamā īpašuma attīstīšanas jomas – teritorijas attīstības plānošanu, ietekmes uz vidi novērtējumu, būvniecību, atmežošanu un koku ciršanu ārpus meža, īpašuma reģistrāciju. Katra darba grupa strādāja savā jomā, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Valsts kanceleju rūpīgi sekoja, lai priekšlikumu rezultātā tiktu izveidots secīgs, efektīvs un optimāls process, pārliecinoties, ka nākamais posms ir iepriekšējā posma loģisks turpinājums. Mēs raudzījāmies, lai katra posma administratīvais process būtu vērsts tieši uz attiecīgās jomas mērķu sasniegšanu, lai darbības nedublētos un uzņēmējam tiktu radīta tiesiskā noteiktība un stabilitāte, mēģinājām skatīties uz katru darbību no mērķa, nevis procesa viedokļa – mēs vēlamies panākt tiesiski un kvalitatīvi veidotu vidi, kas kalpotu sabiedrībai, nevis tiesiski pareizi atteikt attīstību, baidoties no iespējamās atbildības.
Darba grupās bija plaša pārstāvniecība – valsts un pašvaldību institūciju pārstāvji, uzņēmēju, t. sk. ārvalstu investoru, intereses pārstāvošās organizācijas, būvniecības nozares profesionālās organizācijas. Bija strīdi, diskusijas, kardināli atšķirīgi viedokļi kādā konkrētā jautājumā – bija grūti. Tomēr mums izdevās nonākt pie jēgpilniem risinājumiem un izveidot kompleksu redzējumu par nākotnes nekustamā īpašuma attīstīšanu, piedāvājot pasākumus katra posma pilnveidei. Līdz ar rīcības plāna apstiprināšanu Ministru kabinetā piedāvātie pasākumi kļuva par konkrētiem uzdevumiem institūcijām, nosakot termiņus un atbildīgos, un visi pasākumi ir izpildāmi divu gadu laikā, tas ir, no 2024. gada aprīļa līdz 2026. gada maijam, kad ir paredzēta informācijas sniegšana Ministru kabinetam par plāna izpildes progresu un rezultātiem.
2024. un 2025. gadā Ekonomikas ministrija koncentrējās uz rīcības plāna izpildi, kas patiesībā ir ļoti ambiciozs. Lai gan plāna nosaukumā ir minēta administratīvā sloga mazināšana, patiesībā tas ir vērsts uz saturisku būvniecības administratīvā procesa efektivitātes uzlabojumu. Vienlaikus es joprojām uzskatu, ka tas, ko līdz šim esam konstatējuši, identificējuši un izdarījuši, ir tikai aisberga redzamā daļa; ir vēl daudz nepamanītu nianšu, kas jāpilnveido un jāattīsta, un paveiktais nenozīmē, ka mēs apstāsimies.
Kādi būs nākamie soļi – tagad, kad šī aisberga redzamā daļa ir apgūta? Kāda būs turpmākā rīcība, kas tiks darīts pārskatāmā nākotnē?
– Arī šogad Ekonomikas ministrija turpinās strādāt ar būvniecības administratīvā procesa pilnveidi, uzsvaru liekot uz procesa samērīgumu un efektivitāti. Mums ir plānoti konkrēti pasākumi, viens no tiem ir tā sauktā nulles cikla būvniecības procesa atgriešana, tas ir, dot tiesības sākt un veikt būvniecību paralēli būvprojektēšanai. Ekonomikas ministrija plāno piedāvāt daudz plašāku konceptu, ļaujot būvdarbus posmot, tas ir, sākt būvdarbus, tiklīdz ir gatavs, akceptēts un saskaņots kādas būves daļas pilns tehniskais risinājums. Piemēram, zinot visas slodzes, var pabeigt pamatu detalizētus risinājumus un sākt pamatu būvdarbus, tāpat pabeidzot darbu ar nesošajām konstrukcijām, saskaņojot un akceptējot projektu šajā daļā, varēs sākt nesošo konstrukciju būvdarbus. Protams, katrā konkrētā gadījumā būvprojekta izstrādātājam un būvdarbu veicējam ir jāsaprot, kas var būt kā būvdarbu posms un vai tiešām būvprojektu šajā daļā ir iespējams noslēgt.
Iemesls Ekonomikas ministrijas piedāvājumam ir procesa, mūsuprāt, neloģiska organizācija. Minēšu piemēru. Tagad, lai sāktu būvdarbus, ir jābūt pilnībā gatavam būvprojektam – visiem detalizētiem risinājumiem, kas ir saskaņoti, akceptēti un pārbaudīti, ir saņemta atzīme par projektēšanas nosacījumi izpildi. Un tad būvdarbu posmā sākas neskaitāmi grozījumi būvprojektā, kas tiek izstrādāti, saskaņoti, akceptēti. Tas ir resursu ietilpīgs process. Turklāt mēs apzināmies, ka ēka, kuru mēs projektējām un akceptējām, visdrīzāk tāda netiks uzbūvēta. Kāpēc mums ir jāzina precīzs visu starpsienu izvietojums, lai uzbūvētu jumtu? Kāpēc mums jāzina visu tīklu izvietojums, lai sāktu būvdarbus? Ir gadījumi, kad tas ir svarīgi, un ir gadījumi, kad tam nav ietekmes. Ekonomikas ministrija vēlas panākt lielāku elastību un lielāku būvniecības procesa dalībnieku sadarbību, lai viņi spētu izvēlēties un vienoties par optimālu procesu katrā būvniecības iecerē. Svarīgākais – līdz nodošanai ekspluatācijā nodrošināt visu formalitāšu izpildi, tai skaitā ekspertīzi, kur tā tiek prasīta.
Šo konceptu Ekonomikas ministrija tuvākajā laikā liks galdā sadarbības partneriem. Uzklausīsim viedokļus, iebildumus, priekšlikumus un vienosimies. Iespējams, koncepts būs jāmaina. Varbūt virzīsimies uz priekšu pa daļām; iespējams, atvieglojumi būs daļēji. Tas būs skaidrs pēc sarunām ar partneriem.
Satiksmes ministrija, prezentējot grozījumus Rail Baltica projekta īstenošanas likumā, savā prezentācijā un pamatojumā lietoja interesantu terminu – būvprojekta adaptācija faktiskajai situācijai. Tas liecina, ka nevienu projektu, īpaši lielu un nozīmīgu, nevar projektēt līdz pēdējam sīkumam tā, lai būvdarbu laikā nevajadzētu kaut ko pārskatīt un adaptēt. Tātad mums ir jāatrod līdzsvars starp dažādām interesēm – projektam jābūt tādā detalizācijā, lai būvvalde varētu pārliecināties par sabiedrības interešu ievērošanu, eksperts – par atbilstību būtiskajām prasībām, vienlaikus tam jābūt tik elastīgam, lai īpašnieks bez papildu sloga var pārdomāt risinājumus un pielāgot tās īrniekam vai nomniekam, vai arī savām mainīgajām vajadzībām. Šis šogad būs lielākais uzdevums birokrātijas mazināšanas jomā – salāgot visu pušu intereses.
Šogad lielu daļu mūsu resursu vajadzēs, lai ieviestu Eiropas Savienības regulējumu energoefektivitātes jomā. Ir definēti jauni mērķi, noteiktas prasības. Mums ir jānodrošina regulējuma pārņemšana, nezaudējot mūsu intereses, respektējot mūsu apstākļus, ievērojot attīstības perspektīvas. Akli pārliekot direktīvu prasības nacionālajā regulējumā, pastāv risks nesasniegt pašas direktīvas mērķus, kā arī radīt negatīvu ietekmi nekustamā īpašuma attīstīšanas perspektīvām.
Tāpat direktīvu ieviešanā ievērosim nepieciešamību neradīt lieku administratīvu slogu, mēģināsim veidot tādu regulējumu, kas ir vērsts un mērķu sasniegšanu bez pārmērīgām prasībām un atskaitīšanās.
Plānoti arī mazāki darbi nozares attīstībai. Piemēram, līdz šim nebijām pārskatījuši autoceļu un ielu būvniecības procesa prasības – šī ir joma, kur līdz šim nav ieviesti būvdarbi paziņojuma kārtībā, kas nozīmē, ka būvvaldei ir jāskaņo ikviena maznozīmīga asfalta virskārtas atjaunošanas iecere.
Gribam pārskatīt un salīdzināt būvatļaujas procesu un paskaidrojuma raksta procesu, saprast, vai laika gaitā šie procesi nav apauguši ar daudzām niansēm un prasībām, kas tos satuvina tik tālu, ka vienīgā atšķirība paliek būvvaldei noteiktais termiņš būvniecības ieceres izskatīšanai.
Vai šo procesu pārskatīšana tiks attiecināta tikai uz publiskām būvēm?
– Nē, tas attieksies uz ikvienas būves būvniecību. Publiskām ēkām, ņemot vērā to lietošanu un nozīmi, ir jau sākotnēji sarežģītāks process nekā savrupmājām. Prasības savrupmāju būvniecībai ir vienkāršākas gan projektēšanā, gan būvdarbu organizācijā. Tāpat jāņem vērā publisko iepirkumu specifika, valsts un pašvaldību iepirkumos parasti tiek prasīta augsta projekta gatavība, tās mērķis ir iegūt optimālu finanšu piedāvājumu un mazināt riskus būvdarbu laikā. Vēlreiz uzsvēršu, ka mērķis ir panākt iespēju būvniecības procesa dalībniekiem izvēlēties katram konkrētajam gadījumam optimālu būvniecības ieceres īstenošanas kārtību, vienlaikus nodrošinot efektīvu sabiedrības interešu aizsardzību visā procesa garumā.
Tas ir ļoti liels izaicinājums. Nebūs viegli, jo jāsalāgo vairāku pušu intereses. Mēs mēģināsim.
Taču tas acīmredzot nav jautājums, kas atrisināms gada laikā.
– Mums iepriekš šķita, ka arī vienoto būves reģistrācijas procesu nevar ieviest gada laikā, bet izrādījās – var, turklāt ar visu informācijas sistēmu pielāgošanu. Protams, zinot, ka Latvijai šogad jāievieš Eiropas Savienības regulējums energoefektivitātes jomā, kurš skar daudz normatīvo aktu, iespējams, šogad nepaspēsim izstrādāt visas nianses vai nerealizēsim visas ieceres, taču noteikti konceptu nostiprināsim Būvniecības likuma līmenī un nākamā gada sākumā pabeigsim darbu pie detaļām. Labā ziņa –, šogad ieviešot tiesības sākt ātrāk inženiertehniskus darbus, esam izstrādājuši arī atbilstošo būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāti, kas lielā mērā atbilst prasībām sākt citu veidu būvdarbus pirms pilna projekta akceptēšanas.
Minējāt vienoto būves reģistrācijas procesu, kas stājās spēkā šā gada 6. janvārī. Tā ir nozarei ļoti būtiska aktualitāte.
– Vienotais būves reģistrācijas process bija sens sapnis, kas ir īstenots, neraugoties uz sākotnēji diezgan noraidošu attieksmi no vairākām pusēm. Izdošanās ir skaidrojama ar lielu politisko atbalstu gan no valdības, gan no Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisijas vadītāja un deputātiem. Šādos apstākļos bija viegli strādāt.
Vienotais būves reģistrācijas process ir valsts pārvaldes maindseta maiņa – mainījām priekšstatu par valsts pārvaldes procesa organizēšanas pamatprincipiem. Nostiprinājām uzticēšanos citas institūcijas pieņemtajiem lēmumiem, nodalot kompetenci, nosakot, ka nākamajos posmos netiek pārvērtēti iepriekšējā posmā pieņemti lēmumi.
Galvenās pārmaiņas – sapludinājām vienā procesā būvniecības administratīvo procesu, kā arī procesus būves reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un būves ierakstīšanai Zemesgrāmatā. Ieviesām vienotu iesniegumu, kas nozīmē, ka, sākot būvniecības ieceres īstenošanu, automātiski tiek ierosināti arī reģistrācijas procesi; noslēdzoties vienai darbībai, tiek sākta nākamā, un rezultāts ir pilns būvniecības cikls no idejas līdz īpašuma tiesību nostiprināšanai.
Atteicāmies no atkārtotās datu iegūšanas apvidū, t. i., no ēkas kadastrālās uzmērīšanas. Būvniecības procesā, ņemot vērā, ka tas ir diezgan stingri reglamentēts un digitalizēts, tiek iegūti un uzturēti apjomīgi un pietiekami kvalitatīvi dati par ikvienu uzbūvēto, pārbūvēto, atjaunoto, novietoto, restaurēto, ierīkoto būvi. Dati ir būvprojektā, būvdarbu žurnālā, izpildrasējumos, izpildmērījumos, kā arī aktos. Lai gan Būvniecības informācijas sistēmā ir pieejama plaša informācija, kuru saskaņo un akceptē būvniecības procesa dalībnieki un uzraugošās institūcijas, līdz šim tā nebija pietiekama datu par ēku reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un ierakstīšanai Zemesgrāmatā. Valsts zemes dienests dabā mērīja katru ēku un ieguva atkārtoti gan precīzus mērījumus, gan arī ēku raksturojošos datus, faktiski dublējot būvniecības procesā iegūtos datus, kas glabājas Būvniecības informācijas sistēmā. Būves kadastrālā uzmērīšana vairs nav nepieciešama, un pēc būves nodošanas ekspluatācijā dati par būvi tās reģistrācijai kadastrā tiek nodoti sistēmu līmenī datu apmaiņas procesā.
Vēl viena līdzšinējā procesa negatīvā iezīme bija tāda, ka būves kadastrālā uzmērīšana un reģistrācija kadastrā notika pirms ēkas nodošanas ekspluatācijā. Ēka kadastrā tika reģistrēta, pirms tās būvniecība juridiski bija noslēgusies un pirms īpašnieks bija saņēmis atļauju to ekspluatēt. Turklāt nodošana ekspluatācijā tika atlikta, līdz Valsts zemes dienests bija izpildījis savas formalitātes. Jaunais process nodrošina secīgumu, proti, reģistrācijas darbības tiek nodalītas no būvniecības procesa un neietekmē būvniecības procesa norisi. Ēkas reģistrācija notiks pēc būvniecības procesa noslēguma.
Jaunajam procesam ir daudz ieguvumu. Process ir kļuvis loģisks, tas balstās vienas pieturas aģentūras principos un atbilst labas pārvaldības prasībām. Vienotais būves reģistrācijas process ļauj būtiski ietaupīt laiku un naudu un, cerams, gūs atzinību arī kaimiņvalstu uzņēmēju vidū, tā paaugstinot Latvijas konkurētspēju investīciju piesaistei.
Jāatzīmē, ka pašlaik process ir ieviests būvju būvniecībai uz savas zemes, šogad turpinām strādāt, lai paplašinātu piemērošanu attiecībā uz pārējiem gadījumiem, piemēram, būvniecību uz apbūves tiesību pamata, būvniecību pastāvīgajā būvju īpašumā.
No 2025. gada 1. augusta, lai uzlabotu būvniecības procesu, ir atcelta būvniecības dokumentācija un saskaņošanas prasības mazām būvēm līdz 25 m² ārpus pilsētu teritorijām. Ko nozīmē šī regulējuma grozījumi?
– Atvieglotais process attiecas arī uz mazāku būvniecību pilsētās, bet tādās zemes vienībās, kur ir privātmāju apbūve.
Administratīvajam procesam savā sarežģītībā un smagumā ir jābūt tiešā sakarībā ar plānotās būvniecības iespējamo ietekmi uz sabiedrības interesēm un sabiedrību kopumā. Jo lielākā ietekme, jo vispusīgāk būvniecība tiek vērtēta un jo stingrāk kontrolēta. Papildu tam jāņem vērā, ka dārgs un sarežģīts saskaņošanas un akceptēšanas process maznozīmīgai būvniecībai bieži vien veicina pretējo – patvaļīgu būvniecību. Tieši tāds ir praktisks izpildījums Latvijā.
Vēsturiski ir izveidojusies prasība katru būvniecību, arī maznozīmīgu un sabiedrību neietekmējošu, saskaņot būvvaldē, iesniedzot būvprojektu un saņemot būvatļauju, un, protams, būve obligāti ir jānodod ekspluatācijā. Šāds princips ilgstoši bija nelokāms un nemaināms. Tā vajag, tā darīsim! Citreiz pat līdz absurdam. Ekonomikas ministrijā esam atraduši tiesas spriedumu, kas suņa būdu atzina par būvi un noteica nepieciešamību tās būvniecībā ievērot likumu. Un tas viss notika, neraugoties uz to, ka vairākus gadus mums ir noteikts pienākums ievērot samērīgumu, nodrošināt efektivitāti un lietderīgu resursu patēriņu.
Procesu efektivitātes pārskatīšanas ietvaros rūpīgi sašķirojam būvniecības procesus pēc to rakstura un iespējamās ietekmes uz sabiedrību. Galvenais jautājums – kāds ir būvvaldes iesaistes pienesums? Kādas sabiedrības intereses mēs sargājam, kādu risku minimizējam? Rezultātā ir tapuši jūsu minētie grozījumi Ēku būvnoteikumos, kas pilnā apmērā stājās spēkā šā gada 1. janvārī.
Turpmāk būvniecības ieceres dokumentācija nav vajadzīga un būvniecības administratīvais process netiek piemērots mazēkām – palīgēkām ārpus pilsētām, kā arī pilsētās privātmāju apbūves zemē.
Vienlaikus ir atvieglota privātmāju un lielāku palīgēku būvniecība, ļaujot pirmās grupas dzīvojamās ēkas, palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas no jauna būvēt un novietot paziņošanas kārtībā. Paziņošanas kārtība nozīmē, ka īpašnieks Būvniecības informācijas sistēmā paziņo par būvniecības sākumu un būvniecības pabeigšanu, būvniecības sākšanai nav nepieciešams saņemt būvvaldes piekrišanu. Ņemot vērā šo ēku nozīmi un būvniecības iespējamo ietekmi, normatīvais regulējums neuzliek par pienākumu būvvaldei lemt par katras šādas ēkas būvniecību, bet paredz pienākumu ierosinātājam par šādu būvniecību informēt būvvaldi, lai tā nepieciešamības gadījumā var pārliecināties par būvniecības tiesiskumu un, piemēram, kaimiņu tiesību ievērošanu.
Svarīgi atzīmēt, ka tiesības būvēt bez būvvaldes iesaistīšanas nenozīmē tiesības neievērot citu regulējumu, piemēram, teritorijas plānojumu, aizsargjoslu prasības, būvnormatīvus. Jāatceras, ka ēkas var novietot noteiktā attālumā no kaimiņa robežas, ja ir vēlme būvēt tuvāk – jāsaņem kaimiņa piekrišana. Neatbilstība regulējumam tiks kvalificēta kā patvaļīga būvniecība un būs jānovērš. Tāpat tas nenozīmē, ka būvvaldei nebūs tiesību šādu būvniecību kontrolēt; būvvalde varēs gan atcelt paziņojumu, norādot pieļautos pārkāpumus, gan lemt par patvaļīgas būvniecības novēršanu, ja pārkāpumi tiks konstatēti pēc būvdarbu pabeigšanas.
Paziņošanas kārtība darbojas jau vairākus gadus un līdz šim bija piemērojama mazēku būvniecībai. Neraugoties uz to, ka būvvaldes turpina pievērst uzmanību saņemtajiem paziņojumiem un plaši kontrolēt šīs kārtības piemērošanu, tā kopumā ir atzīstama par efektīvu un lietderīgu, jo piešķir lielāku elastību būvvaldei, ļaujot optimāli organizēt, kādā veidā tā nodrošina būvniecības administratīvā procesa tiesiskumu. Tas ļauj pievērsties nozīmīgākām iecerēm un netērēt laiku maznozīmīgai būvniecībai. Vienlaikus, lai nepalielinātu risku sabiedrībai, regulējums diferencē prasības paziņojumiem, ir procesi, kur pats īpašnieks var gan projektēt, gan īstenot būvdarbus, bet ir procesi, kuros regulējums nosaka obligātu sertificētu būvspeciālistu iesaisti. Sertificētais būvspeciālists šajā gadījumā ir tas, kas atbild par kvalitāti un atbilstību regulējumam.
Pieņemtie grozījumi Ēku būvnoteikumos atvieglo arī vidēja lieluma privātmāju būvniecību. Otrās grupas dzīvojamās mājas, kuras platība nepārsniedz 200 m2, būvniecībai turpmāk tiks piemēra paskaidrojuma raksta kārtība. Šajā gadījumā ir saņemams būvvaldes akcepts, taču process ir vienkāršāks, būvprojekts mazāk sarežģīts.
Sertificēta būvspeciālista iesaiste acīmredzot tiešā veidā attiecināma arī uz gadījumiem, kad notiek iejaukšanās inženiertīklos, lai izvairītos no tādām nelaimēm, kāda gada sākumā notika Bauskas ielā.
– Jā. Cilvēki bieži neapzinās savas rīcības riskus. Protams, siltumnīcas uzcelšana piemājas dārzā nevienam nekādu skādi nevar nodarīt, bet tajā brīdī, kad daudzdzīvokļu mājā sākam ķerties pie nesošajām sienām, mēs varam izjaukt būves ģeometriju un nodarīt ļoti lielu kaitējumu. Iespējams, ka māja uzreiz nesabruks, bet tāda pašdarbība var atstāt paliekošas sekas, kas agri vai vēlu var beigties ar traģēdiju. Būvniecības administratīvais process nekad nespēs nodrošināt pilnīgu kontroli pār tādu rīcību. Ja nemaldos, pirms vairākiem gadiem vienā no pirmajiem TV raidījumiem Aizliegtais paņēmiens bija sižets tieši par patvaļīgu būvniecību daudzdzīvokļu mājās. Skatoties sludinājumus, tika secināts, cik plaši izplatīta pie mums ir patvaļīga būvniecība – tāda, par ko mēs nezinām. Tas, ko mēs no valsts vai pašvaldības puses nezinām un neredzam, satur lielākos riskus. Privātmāju būvniecībā un jauno daudzdzīvokļu namu būvniecībā vismaz ar aci varam redzēt, kur un kā viss notiek, un nepieciešamības gadījumā attiecīgi reaģēt, taču būvniecība telpās ir ārkārtīgi sarežģīti kontrolējama – tā notiek aiz slēgtām durvīm. Līdz ar to Ekonomikas ministrija pilnveido procesus tādā veidā, lai birokrātija nevirza šos procesus uz ēnu. Procesu vienkāršošana, mūsuprāt, sekmēs legālu un drošu būvniecību, kvalitāti šajā gadījumā nodrošinās nevis apstāklis, ka būvvalde to ir akceptējusi, bet tieši sertificētā speciālista iesaiste. Savukārt laikus saņemta informācija par uzlabojumiem ēkās ļaus ātri reaģēt uz iespējamiem pārkāpumiem un laikus novērst sabiedrības apdraudējuma riskus.
Vai, pamatojoties uz situāciju, nav paredzēts ieviest kādu stingrāku regulējumu, attiecinot to uz šādiem pārbūves gadījumiem tieši daudzdzīvokļu ēkās?
– Patvaļīgās būvniecības jautājums tiek risināts ar obligātās regulārās tehniskās apsekošanas ieviešanu daudzdzīvokļu mājās. Turpmāk šāda tehniskā apsekošana un, iespējams, arī padziļināta tehniskā izpēte būs jāveic reizi 10 gados. Tas ne tikai palīdzēs uzraudzīt ēkas ekspluatācijas prasību ievērošanu un mazināt patvaļīgas būvniecības riskus, bet vienlaikus ir ļoti labs instruments dzīvojamā nama īpašniekiem, kā apzināt savas mājas tehnisko stāvokli, saprast riskus un lemt par nepieciešamajiem ieguldījumiem un tūlītēju rīcību. Tehniskā apsekošana būs labs rīks arī mājas pārvaldniekam uzturēšanas darbu plānošanā. Tehniskā apsekošana ir privātais pakalpojumus, kura pasūtīšana ir pašu īpašnieku pienākums, bet kura izpildi kontrolēs būvvalde ekspluatācijas uzraudzības procesa ietvaros. Papildu jānorāda, ka obligāta periodiskā apsekošana ir paredzēta arī publiskām ēkām un tiltiem.
2025. gada 1. novembrī stājušies spēkā grozījumi Ēku būvnoteikumos – jaunais regulējums rūpnieciski ražotajām ēkām. Ko tas paredz?
– Te mēs nošāvām divus zaķus ar vienu šāvienu. Viens no mērķiem bija pasargāt patērētāju intereses, otrs – veicināt plašāku rūpnieciski ražotu ēku pieejamību un lielāku pieprasījumu.
Vispirms jau runa ir par patērētāju interešu aizsardzību – daudzi uzņēmumi reklāmās stāsta, ka pārdod dzīvojamo māju, bet, izvērtējot sīkāk šo pakalpojumu un iepazīstoties ar dokumentiem, konstatējām, ka faktiski tiek piedāvāts būvizstrādājumu komplekts. Praksē neviens neuzņēmās atbildību par to, ka rezultāts, ko iegūsim pēc montāžas, būs atbilstīgs Latvijas regulējumam – gan energoefektivitātes, gan citām tehniskām prasībām.
Secinājām arī to, ka nevaram vērsties pret šādu ražotāju, jo viņš līgumā godīgi pasaka, ka pārdod tikai būvizstrādājumus. Projektēšanu arī ne vienmēr nodrošina pats ražotājs – viņš tikai varbūt iesaka, kur var dabūt projektu. Atbildība par ēkas kvalitāti un atbilstību gulstas uz īpašnieka pleciem.
Ēkas būvnoteikumos tagad tiek prasīts ražotāja obligāts apliecinājums, ka viņa piedāvātā rūpnieciski ražotā ēka atbilst Latvijas normatīvajam regulējumam.
Rūpnieciski ražotai ēkai esam ieviesuši būves pasi, kas aizvieto lielu daļu būvprojekta dokumentācijas un būvdarbu dokumentācijas. Dokumentācija ir pakārtota ražošanas procesam, ir ņemtas vērā ražošanas procesa īpatnības un raksturs, kas ir saturiski atšķirīgs no klasiskās projektēšanas un būvdarbu veikšanas būvlaukumā. Būves pases ieviešana kopsakarā ar atvieglojumiem būvniecības administratīvajam procesam atstās pozitīvu ietekmi arī uz privātmāju pieejamību iedzīvotājiem.
Kurā brīdī beidzas būvizstrādājumu komplekts un sākas ēka? Kā noteikt robežu?
– Ja viss tiek pārdots tādā pakāpē, ka tikai jāsamontē un jānodod ekspluatācijā, tad tiek pārdota ēka. Ja pārdodam atsevišķas sienas – var tādas nopirkt –, tas ir būvizstrādājums.
Grūti novilkt robežu, piekrītu. Ir gadījumi, kad acīmredzami skaidrs, ka tiek pārdota dzīvojamā māja, to mēs varam nolasīt gan no līguma, gan no reklāmas. Nereti pat ar pilnu apdari, norādot, ka ekspluatāciju var sākt uzreiz. Ir gadījumi, kad tiek pārdots jumta un sienu komplekts. Šajā gadījumā tas ir būvizstrādājums, un būs grūti pierādīt pretējo. Bet mēs varam uzraudzīt citus aspektus, piemēram, šajā gadījumā nevar tikt apgalvots, ka tiek tirgota dzīvojamā māja, maldinot pircēju.
Taču tas, ka ieviešam būves pasi, kurā skaidri norādīts ražojuma raksturs un atbilstība prasībām, ir pirmais solis. Tas ir viens aspekts.
Vēl ir otrs aspekts, kas vērsts vienkāršošanas virzienā. Atbildīgajiem ražotājiem arī līdz šim vienmēr ir bijusi būves pase, kurā ietverta visa informācija par ēku – vispirms jau rasējumi. Līdz ar to veidojas situācija, ka process tiek dublēts – ražotājam ir savi rasējumi ražošanas procesam, un pēc tam sertificētais projektētājs projektē vēlreiz –būvvaldei. Lai atceltu nevajadzīgu dublēšanu, noteicām būves pasei prasības, ka tā ir izmantojama gan pašam ražošanas procesam, gan būvniecības saskaņošanai un akceptēšanai. Tomēr jānorāda, ka būves pase ir tikai daļa no nepieciešamās dokumentācijas, papildu būs nepieciešams izstrādāt ģenerālo plānu un pamatu risinājumus. Nozare strādā ar būves pases standartu, lai visiem ražotājiem šī informācija būtu veidota pēc vienotas metodoloģijas.
Regulējums ievieš konceptuāli jaunu pieeju rūpnieciskās ražošanas procesam, tā ir mūsu inovācija. Galvenais uzstādījums – respektēt tehnoloģiski jaunu pieeju būvniecībai, izmantot tehnoloģiju piedāvātās priekšrocības un pielāgot būvniecības administratīvo procesu tā, lai tas harmoniski iekļautos kopējā procesā, būtu loģisks un efektīvs. Līdzīgs regulējums ir pieņemts inženierbūvēm.
No 2025. gada 1. maija ir iespējama ēkas nodošana ekspluatācijā pa kārtām, izņemot daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Ko tas nozīmē pasūtītājam, attīstītājam, būvniekam?
– Mums ļoti ilgi bija diskusijas par to, kas ir kārta būvniecības procesā. Ekonomikas ministrija sākotnēji uzskatīja – jaunās būvniecības kārta var būt tikai vesela ēka, nav iespējama vienas ēkas nodošana ekspluatācijā pa daļām.
Par šo tēmu bija diezgan spraigas diskusijas ar būvniecības nozares pārstāvjiem, nekustamā īpašuma attīstītājiem. Mēs sapratām, ka šāda pieeja ir laba, tomēr vienlaikus arī ļoti ierobežojoša, ņemot vērā strauju tehnoloģiju attīstību, mūsdienu prasības nekustamā īpašuma attīstībai. Piemēram, top liels loģistikas centrs – milzīga angāra tipa ēka, kas sastāv no sekcijām, katra sekcija pielāgojama konkrētam nomniekam. Ja nepieļaujam būvdarbu veikšanu pa kārtām, process kļūst sarežģīts un neloģisks. Lai nodotu ekspluatācijā, pilnībā jāpabeidz visi darbi, bet, lai pabeigtu visus darbus, jānoskaidro nomnieka prasības, tātad jābūt zināmam nomniekam. Iznomāšana prasa laiku. Tātad Ekonomikas ministrijas sākotnējais viedoklis ne tikai nepalīdz attīstīt šādu sarežģītu apbūvi, bet faktiski spiež attīstītājus meklēt risinājumus. Sapratām – veidojas pretruna starp Vispārīgajiem būvnoteikumiem, kas paredzēja, ka arī ēkas daļu var izdalīt kā kārtu, un Būvniecības likumu, kas paredzēja, ka par kārtām var runāt pārbūves projektos, bet ne jaunajā būvniecībā.
Būvniecības likuma regulējums, kas ierobežoja iespēju būvēt pa kārtām jaunu ēku, bija radīts Zolitūdes traģēdijas ietekmē un ņemot vērā traģēdiju cēloņus. Taču būvniecības raksturs atšķiras, un nebūtu pareizi tagad visus procesus likt vienā maisā, uz visiem attiecināt vienādus riskus un paredzēt vienādus nosacījumus. Ir ēkas, kuras konstruktīvu risinājumu dēļ nav iespējams būvēt pa kārtām, taču ir ēkas, kur tas ir iespējams. Tā darba grupa secināja, ka esam gatavi atļaut būvēt arī vienu ēku pa daļām un nodot ekspluatācijā pa kārtām, ja tas tehnoloģiski iespējams un ja tiek ievēroti vairāki priekšnosacījumi. Svarīgākais no tiem – visām nesošajām konstrukcijām jābūt uzbūvētām pirmajā kārtā. Dalījumam jābūt vertikālam, nevis horizontālam – mēs varam sekciju nodalīt vertikāli, ierīkot komunikācijas, starpsienas un nodrošināt, ka šī sekcija ir ekspluatējama. Tad šo sekciju var nodot ekspluatācijā un ķerties pie nākamajām. Taču nevar kā kārtu nodot pirmo stāvu un turpināt būvēt nākamos.
Tāpat dalījums kārtās nav pieļaujams dzīvojamās mājas būvniecības gadījumā.
Izmaiņas skārušas arī autoruzraudzību, nosakot, ka tā būvdarbu laikā vairs nav obligāta un tiek atstāta nekustamā īpašuma attīstītāju ziņā. Pilnveidots arī projektēšanas process, nosakot kārtību par grozījumiem projektā būvdarbu laikā. Kāda ir šo izmaiņu būtība?
– Prasības autoruzraudzībai pagājušā gada laikā ir mainītas divas reizes. 2025. gada martā ar grozījumiem Vispārīgajos būvnoteikumos ir precizēts autoruzraudzības tvērums un obligāta piemērošana. Pirmkārt, autoruzraudzība tika definēta kā uzraudzība, papildu palīdzība būvniecības ierosinātājam būvdarbu procesa kontrolē. No autoruzraudzības tika nodalīta turpmāka projektēšana, tas ir, projektēšana būvdarbu laikā – projekta grozījumi un turpmākā detalizācija. Respektīvi, autoruzraudzība ir tāda konsultatīvā darbība – autoruzraugs nevis turpina projektēt, bet kā autors piedalās procesā, sniedzot viedokli un norādījumus pareizai projekta realizācijai vai izsakot iebildumus, ja projekts netiek korekti īstenots. Otrkārt, ņemot vērā mainīto autoruzraudzības tvērumu, esam atcēluši arī tās obligāto piemērošanu, izņemot gadījumus, kad runa ir par kultūrvēsturiskiem pieminekļiem.
Grozījumu virzība bija smagnēja. Iebildumus par piedāvāto konceptu izteica Latvijas Arhitektu savienība un Kultūras ministrija, kas bija uzņēmusies līdz rudenim iesniegt priekšlikumus plašākai obligātai autoruzraudzībai. Autora klātesamība būvdarbos varētu būt svarīga ne tikai gadījumā, ja būvdarbi notiek ēkā, kas jau ir piemineklis, bet arī gadījumā, ja piemineklis tikai top.
2025. gada decembrī stājās spēkā jaunas prasības, ar kurām tika nedaudz paplašināts obligātās autoruzraudzības klāsts, attiecinot to arī uz otrās un trešās grupas ēku jauno būvniecību vai pārbūvi pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā, ja pārbūve skar fasādes risinājumus, kā arī uz publiskai personai piederošo trešās grupas būvju būvniecību.
Kāda bija nozares reakcija uz šīm izmaiņām autoruzraudzībā? Šķiet, ne visas puses bija apmierinātas. Vai ir rasts kāds kompromiss?
– Jā, manuprāt, tagad mēs esam atraduši labu kompromisu. Ar Vispārīgo būvnoteikumu grozījumiem, kas bija stājušies spēkā martā, daļa nozares bija ļoti neapmierināta, kad mēs sašaurinājām autoruzraudzības kompetenci tikai līdz kultūrvēsturiskiem pieminekļiem. Sarunās mēs gadu nebijām varējuši vienoties, bet bija svarīgi virzīties uz priekšu. Ministru kabineta lēmums bija akceptēt Ekonomikas ministrijas piedāvājumu, atliekot stāšanos spēkā līdz 1. septembrim un dodot nozarei vēlreiz laiku un iespēju vienoties.
Šī stratēģija bija laba, jo abas puses beidzot izkāpa no ierakumiem un sāka komunicēt. Ar lielu Kultūras ministrijas iesaisti un procesa vadību bija izdevies panākt risinājumu, ko akceptēja visas puses. Autoruzraudzība pēc būtības ir pakalpojums ar pievienoto vērtību gan pašam pasūtītājam, gan būvniekam, un droši vien arī pats pasūtītājs izšķirsies par šāda pakalpojuma iegādi. Taču tai ir nozīme lielajos projektos, līdz ar to pasūtītājam ir jādod tiesības pašam izvēlēties par autoruzraudzības nepieciešamību.
Arhitekti, kas piedalījās saskaņošanā un uzstāja uz obligātas autoruzraudzības atstāšanu, vērtēja to caur savas pieredzes prizmu. Kā piemēri tika minētas tiešām sarežģītas un nozīmīgas ēkas. Viena lieta ir piemēri, otra – regulējuma prasības. Nav pareizi, paturot prātā jauno koncertzāli, attiecināt obligāto autoruzraudzību arī uz angāra tipa loģistikas centru. Sadalot apbūvi segmentos, izdevās rast kompromisu.
Kopš pagājušā gada novembra ir spēkā vienkāršota atkārtota būvizstrādājumu izmantošana – vairs nav nepieciešama atbilstības novērtēšana materiāliem, kas tiek atkārtoti izmantoti apdarē un nenesošajās konstrukcijās. Ko nozīmē šīs pārmaiņas?
– Tas nozīmē, ka daudzus vērtīgus materiālus, kuri tiek iegūti būves demontāžas procesā, varēs daudz vienkāršāk izmantot atkārtoti un neradīt jaunus atkritumus. Ja šie materiāli tiek izmantoti apdarē vai nenesošajās konstrukcijas, atbilstības deklarāciju var sagatavot būvdarbu veicējs, novērtējot materiālu iespējamo izmantošanu. Šajā gadījumā nav nepieciešams sarežģīts atbilstības novērtēšanas process. Tas ir būtiskākais. Ja nojauksim veco šķūnīti un mums būs fantastiski dēļi, kāpēc gan tos neizmantot apdarē, starpsienās vai citās nenesošās konstrukcijās?
