Šī gada bargā ziema aktualizējusi jautājumu par siltumenerģijas tarifiem, taču būvkompānija un nekustamo īpašumu attīstītāja SIA YIT LATVIJA (YIT) valdes loceklis Andris Božē uzsver, ka izšķirošais faktors apkures izmaksās ir ēkas siltumtehniskā kvalitāte un energoefektivitāte – siltuma caurlaidība, hermētiskums un ventilācijas kontrole.
Tieši ēku inženiertehniskie risinājumi nosaka, cik lielu daļu no iegādātās siltumenerģijas ēka saglabā. Jaunākie komunālie rēķini par mājokļiem atklāj satraucošu ainu – aukstākajos mēnešos starp energoefektīvu projektu un nesiltinātu daudzdzīvokļu ēku izmaksu starpība atsevišķos gadījumos var pārsniegt pat 200 %.
Salīdzinot līdzvērtīgas – aptuveni 48 m² – platības dzīvokļus, redzams, ka A+ klases jaunajā projektā 2025. gada decembrī apkures izmaksas bija aptuveni 26 eiro mēnesī jeb 0,55 eiro par kvadrātmetru. Savukārt vecā tipa, nesiltinātā daudzdzīvokļu ēkā līdzīgas platības dzīvoklī apkure sasniedza aptuveni 79 eiro mēnesī jeb 1,65 eiro par kvadrātmetru – tas nozīmē teju trīs reizes lielākas izmaksas uz m². Līdzīga proporcija novērojama arī lielākas – ap 60 m² – platības dzīvokļos: jaunajā A+ projektā apkures izmaksas decembrī bija ap 22 eiro mēnesī jeb ap 0,35 eiro par kvadrātmetru, kamēr sērijveida projektā tās pārsniedza 90 eiro mēnesī jeb 1,50 eiro par kvadrātmetru, kas nozīmē līdz pat četrkārt lielāku izmaksu līmeni vecajā dzīvojamajā fondā.
Janvārī, iestājoties aukstākam laikam, apkures izmaksas pieauga arī A+ projektos. Mazāka izmēra – ap 48 m² – dzīvoklī A+ klases projektā apkures izmaksas sasniedza aptuveni 65 eiro mēnesī jeb 1,35 eiro par kvadrātmetru. Savukārt līdzvērtīgas platības dzīvoklī agrāk būvētā, nesiltinātā daudzdzīvokļu ēkā apkure sasniedza gandrīz 140 eiro mēnesī jeb aptuveni 2,9 eiro par kvadrātmetru, kas nozīmē pat divkārt lielākas izmaksas uz m² un būtiski augstāku kopējo maksājumu. Līdzīga proporcija saglabājas arī lielākas – ap 60 m² – platības dzīvokļos. A+ projektā janvārī apkures izmaksas bija aptuveni 75 eiro mēnesī jeb 1,25 eiro par kvadrātmetru, kamēr sērijveida projektā tās sasniedza 125 eiro jeb aptuveni 2,08 eiro par kvadrātmetru.
YIT valdes loceklis Andris Božē skaidro: “Siltumenerģijas tarifs visiem ir vienāds, taču atšķiras ēku tehniskā kvalitāte. Ja vienā ēkā par 48 m² dzīvokļa apkuri maksā 25 eiro, bet citā 137 eiro, tas nozīmē, ka siltuma zudumi ir būtiski atšķirīgi. Aukstākajā periodā izmaksas uz kvadrātmetru agrāk būvētās daudzdzīvokļu ēkās bija divas līdz četras reizes augstākas nekā A+ klases jaunajos projektos. Agrāk būvēto daudzdzīvokļu ēku galvenā problēma ir nekontrolēti siltuma zudumi – tie rodas caur fasādi, jumtu, paneļu savienojumiem un ventilācijas sistēmām. Jo zemāka temperatūra ārā, jo straujāk šie zudumi pieaug tām ēkām, kuru konstrukcijas un inženiertehniskie risinājumi ir novecojuši. Bargā ziema kļūst par objektīvu ēkas tehniskās kvalitātes pārbaudi.”
A.Božē norāda, ka jaunās paaudzes ēkās energoefektivitāte tiek veidota kā sistēmisks risinājumu kopums. A+ energoefektivitātes klase nozīmē precīzi projektētu ēkas apvalku, augstu hermētiskuma līmeni, kvalitatīvus logu risinājumus un kontrolētu ventilāciju. Šajos dzīvokļos integrētas individuālas rekuperācijas jeb siltuma atgūšanas sistēmas, kas nodrošina kontrolējamu ventilāciju un samazina siltuma zudumus, kas, kā pierāda šī gada aukstā ziema, ir ļoti svarīgs aspekts. Tāpat būtisku ietekmi uz apkures rēķiniem atstāj iedzīvotāju siltuma lietošanas paradumi, tostarp izvēlētā temperatūra dzīvoklī. Temperatūras paaugstināšana par vienu grādu vidēji palielina siltumenerģijas patēriņu par aptuveni 5 %, kas attiecīgi atspoguļojas arī rēķinos. Piemēram, ja telpās tiek uzturēti +25 °C, nevis +20 °C, siltumenerģijas patēriņš var būt aptuveni par 25 % lielāks.
“Ēkas energoefektivitātes klase nozīmē ne tikai biezāku siltumizolāciju, bet arī pārdomāti projektētu ēkas apvalku, augstu hermētiskumu, kvalitatīvus logus un kontrolētu ventilāciju. Piemēram, mūsu projektu izstrādē energoefektivitāte tiek integrēta jau projektēšanas stadijā, jo tā tieši ietekmē ēkas ekspluatācijas izmaksas un ilgtermiņa vērtību. Vienlaikus šobrīd skaudri redzam, ka Latvijas dzīvojamā fonda tehniskais stāvoklis ir krasi atšķirīgs. Agrāk celto namu atjaunošana, tajā skaitā siltināšana ir vitāli svarīga, lai nodrošinātu šo ēku ne tikai drošu funkcionēšanu, bet arī uzturēšanu jebkurā sezonā,” skaidro A. Božē.
Viņš arī piebilst, ka, ja ēka ir hermētiska un ventilācija ir kontrolēta, iedzīvotāji maksā par faktiski patērēto siltumu, nevis par konstrukciju nepilnībām.
“Diskusijās par enerģētiku sabiedrība bieži koncentrējas uz tarifu izmaiņām, taču šī gada bargā ziema skaidri apliecina – izšķirošais faktors nav megavatstundas cena, bet ēkas tehniskā kvalitāte un spēja enerģiju efektīvi izmantot. Ilgtermiņā tas nozīmē prognozējamākas izmaksas, mazāku risku energoresursu cenu svārstību apstākļos un lielāku finansiālo stabilitāti mājsaimniecībām,” uzsver A. Božē.
Aprēķini balstīti uz 2025.gada decembra un 2026. gada janvāra apkures rēķinu analīzi YIT jaunajos projektos un agrāk būvētās sērijveida daudzdzīvokļu ēkās Rīgā.
