Publiskajā telpā periodiski izskan apgalvojumi, ka valstij pieder daudz tukšu ēku un neizmantotu telpu. Šis priekšstats rada maldīgu iespaidu par neefektīvu valsts īpašumu pārvaldību, tomēr dati rāda pretējo – stāsts par daudzajām tukšajām telpām ir mīts. VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pārvalda profesionālu nekustamo īpašumu portfeli, kurā no pamata portfelī esošajiem 694,5 tūkstošiem kvadrātmetru vakance ir tikai 9,9 tūkstoši kvadrātmetru, jeb 1,6 %.
Runājot par valsts nekustamajiem īpašumiem būtiski saprast, ka šobrīd visas ministrijas aktīvi strādā, lai sakārtotu tos VNĪ izveidotā Valsts nekustamo īpašumu informācijas sistēmā (VNĪIS). Tās mērķis ir veicināt vienotu izpratni par valsts nekustamo īpašumu sadalījumu atbilstoši to izmantošanas iespējām un sekmētu efektīvu valsts nekustamo īpašumu uzskaiti un pārvaldību.
Kopumā VNĪ pārvaldībā ir dažādi nekustamie īpašumi, tai skaitā publiskā sektora iestāžu lietotās ēkas, kultūras un izglītības funkciju nodrošināšanai nepieciešamie īpašumi, valstiski nozīmīga drošības infrastruktūra, piemēram, robežkontroles punkti, kā arī bezmantinieka manta. Pamata portfelī atrodas valsts pārvaldes iestāžu izmantotie objekti un ēkas, kuras iespējams efektīvi iznomāt, attīstīt un modernizēt. Aktīvu portfelī atrodas īpašumi, kurus nepieciešams pārvaldīt un uzturēt līdz lēmuma pieņemšanai par turpmāko rīcību. Šis portfelis VNĪ šobrīd veido 11 %, jeb 45 ēku un būvju īpašumi, kuru ēku kopējā platība sastāda 111,4 tūkstošus m2, no kuriem vakance ir 6,5 %. Savukārt atsavināmajā portfelī ir iekļauti īpašumi, kuri publiskā sektora iestādēm ilgtermiņā nav nepieciešami un valstij rada zaudējumus. Šajā portfelī nonāk arī valstij piekritīgā bezmantinieku manta, kas vairumā gadījumu tiek virzīta atsavināšanai. Šobrīd atsavināmajā portfelī atrodas 20 % no kapitālsabiedrības pārvaldībā esošo ēku kopējās platības, jeb 205,2 tūkstoši m2.
Runājot par vērtīgajiem īpašumiem, kuri pēc sava tehniskā stāvokļa un citiem parametriem ir atzīti par piekritīgiem pamata portfelim, tos var atsevišķi iedalīt arī atbilstoši reģionālajam, vai, Rīgas gadījumā, apkaimju iedalījuma. Visbiežāk publiskajā telpā tiek apskatīti dažādi tukšie īpašumi Vecrīgā un Rīgas centra apkaimē, to attīstības un izmantošanas iespējas, kā arī tirgus ekonomijas ietekme uz iepriekš minētajiem faktoriem. No visiem Vecrīgā esošajiem nekustamajiem īpašumiem VNĪ pārvalda tikai 42 īpašumus, kuros atrodas ēkas 113,5 tūkstoši m2 platībā, to neiznomātā vakance pamata portfelī ir 3%.
Vienlaikus svarīgi ir saprast, ka šīs tukšās ēkas nav nedz pamestas, nedz nevienam nevajadzīgas. Ne katrs īpašums ir paredzēts tūlītējai iznomāšanai vai komerciālai izmantošanai, dažkārt ilgtermiņā izdevīgāk un efektīvāk ir nogaidīt un atrast labāko risinājumu, kas var dot jaunu elpu un pielietojumu vairākiem īpašumiem uzreiz, ne tikai vienas izmaksu pozīcijas samazināšanu. Daļa no šobrīd tukšajām ēkām pašlaik netiek izmantota, jo tiek īstenoti to attīstības projekti, piemēram, mākslas muzejs Arsenāls un Lielā ģilde. Daļa ir pierezervētas kādai no ministrijām, piemēram, nekustamais īpašums Pils laukumā 2, ir rezervēts Kultūras ministrijai. Savukārt daļa īpašumu šobrīd gaida piemērotāko risinājumu, piemēram, nekustamajam īpašumam Pils laukumā 4 šobrīd tiek izstrādāts attīstības plāns, kura veiksmīga īstenošana ļaus to pilnībā izmantot, dos tam jaunu veidolu un saturu, kuru VNĪ viena pati iedot un piepildīt šobrīd nevar.
Analizējot pilsētvidē pieejamo informāciju uz namiem, jāņem vērā, ka uzraksts valsts īpašums uz ēkas adrešu plāksnēm – ne vienmēr nozīmē, ka tas ir valsts vai pašvaldības īpašums. Atsevišķiem īpašumiem joprojām ir saglabājušās vēsturiskās īpašumu adrešu plāksnes uz kurām bija jānorāda īpašuma piederība, nekonkretizējot īpašnieka personību. Šobrīd nekustamo īpašumu īpašniekiem vairs nav jānorāda nekustamā īpašuma piederība, kā arī īpašniekiem nav pienākums nomainīt adreses plāksni, tikai tādēļ, ka piederība neatbilst plāksnē norādītajai vēsturiskajai informācijai. Adrešu plāksnes maiņa ir jāveic trīs mēnešu laikā tikai gadījumos, kad mainās nekustamā īpašuma ielas nosaukums vai numerācija. Tādēļ aicinu nepaļauties uz vēsturiskajās adrešu plāksnēs norādīto informāciju.
Saskaņā ar VNĪIS datiem, valsts nekustamo īpašumu pārvaldībā kopumā ir iesaistīti vairāk nekā 100 pārvaldītāji, VNĪ pārvalda aptuveni 16% no valsts īpašumā esošajām ēku platībām. Lietuvā valsts nekustamos īpašumus pārvalda 401 pārvaldītājs. Piemēram, Turto bankas 2024. gada beigās pārvaldīja aptuveni 10,6 % no visiem valsts nekustamajiem īpašumiem, jeb, aptuveni 0,96 milj. m2. Vienlaikus jāatzīmē, ka šobrīd tiek strādāts pie centralizācijas iespējām, sadalot pārvaldāmos īpašumus segmentos, piemēram, veselības aprūpei, kultūrai, izglītībai, u.tml., lai īpašumi tiktu nodoti viena pārvaldītāja atbildībā. Savukārt Igaunijas vadošais valsts nekustamo īpašumu pārvaldītājs Riigi Kinnisvara pārvalda 22% no valstij piederošiem nekustamajiem īpašumiem.
Ņemot vērā valsts nekustamo īpašumu pārvaldības sadrumstalotību, viens no būtiskākajiem nākotnes uzdevumiem ir turpināt valsts nekustamo īpašumu pārvaldības centralizāciju un vienotas uzskaites sistēmas attīstību. Tas ļaus valstij vēl efektīvāk izmantot tai piederošos resursus, vienlaikus ievērojot dažādu nozaru specifiku, ieviest vienotu valsts nekustamo īpašumu pārvaldību un attīstības stratēģiju.
Tukšas telpas pašas par sevi nav problēma – problēma būtu tad, ja valstij nebūtu skaidras stratēģijas, ko ar īpašumiem darīt. Šāda stratēģija VNĪ ir. Mēs uzturam, attīstām un modernizējam valstij nepieciešamos īpašumus, bet tos, kas publiskajam sektoram ilgtermiņā nav vajadzīgi, virzām atsavināšanai.
Tāpēc, runājot par daudzajām tukšajām valsts telpām, ir vērts balstīties datos nevis pieņēmumos. Fakts, ka VNĪ pamata portfeļa vakance ir tikai 1,6 %, apliecina – valsts nekustamie īpašumi tiek pārvaldīti mērķtiecīgi, un naratīvs par masveidā tukšām telpām neatbilst realitātei.
Vienlaikus daļa īpašumu apzināti tiek turēti ārpus pamata portfeļa. Tā sauktajā aktīvu portfelī atrodas objekti, par kuru nākotni vēl tiek lemts vai kuriem nepieciešama papildu izvērtēšana. Savukārt atsavināmajā portfelī nonāk īpašumi, kuri valstij ilgtermiņā nav nepieciešami un kuru pārdošana ļauj tiem iegūt jaunu pielietojumu privātajā vai pašvaldību sektorā, vienlaikus radot valstij finanšu ieņēmumus.
Viedokļa autors: VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes loceklis Andris Vārna
