Rīgā oficiāli nodibināta Latvijas Arhitektu, Inženieru un Dizaineru arodbiedrība (LAIDA) – pirmā organizācija, kas apvieno trīs radniecīgas nozares profesijas ar vienotu mērķi sakārtot būvniecības nozari, panākot sistēmiskas pārmaiņas, kuras nav izdevies sasniegt pēdējo trīsdesmit piecu gadu laikā. Dibināšanas pasākumā, kas notika salonā Mokka, Berga bazārā, arodbiedrība aktualizēja piecas galvenās problēmas, ar kurām tā prioritāri plāno strādāt.
“Būvniecības nozare ir viens no būtiskākajiem jebkuras ekonomikas dzinējspēkiem, taču Latvijā tā daudzējādā ziņā joprojām dzīvo pēc 90. gadu noteikumiem. Mēs redzam, ka jau esošās organizācijas ar to nav spējušas tikt galā, un vēlamies šīs problēmas atrisināt,” dibināšanas pasākumā teica LAIDA valdes priekšsēdētājs Normunds Žieds, Arhitektūras radio autors un producents, piebilstot, ka arodbiedrība pirmām kārtām plāno strādāt ar šādiem uzdevumiem:
1. Konkursi bez atlīdzības – legalizēta ekspluatācija. Viens no Latvijas novadiem izsludināja konkursu, kas prasa 400–500 stundas profesionāla darba, un dalībniekiem nepiedāvāja nekādu atlīdzību. Šis nav izņēmums, bet gan sistēmiska prakse, ko neviens normatīvais akts neaizliedz.
LAIDA cīnīsies par normatīvajos aktos ierakstītu aizliegumu rīkot konkursus bez balvu fonda un obligātu pienākumu apmaksāt konceptuālus priekšlikumus.
2. Arhitekta paraksta īre ir nelikumīga un bīstama. Šobrīd sertificēts arhitekts var parakstīt projektus, ko izstrādājuši cilvēki bez atbilstošas kvalifikācijas, un tas ir likumīgi. Tā rezultātā arhitekti savāc daudz šādu projektu, pirms parakstīšanas tajos neiedziļinās, tā radot potenciāli bīstamas situācijas objektos un pēc to nodošanas ekspluatācijā.
“Šis ir tāpat, ja ķirurgs parakstītu dokumentus par operāciju, ko veicis pirmā kursa students, pat neiedziļinoties detaļās. Un pēc tam mēs esam pārsteigti par būvprojektu kvalitāti,” saka N. Žieds.
3. Bagāts arhitekts – tas ir mīts. Arhitekts pelna 15 reižu mazāk nekā būvnieks, saņemot 0,2–0,5% no projekta kopējām investīcijām, kamēr būvnieks saņem 3%. Atalgojums vienkārši neatbilst ieguldītajam laikam un pūlēm. Diemžēl situācija nozarē ir tāda, ka arhitekti nepieprasa adekvātu cenu, jo baidās vispār palikt bez darba. „Tas ir paradokss, jo esmu drošs: ja visi arhitekti spētu vienoti aizstāvēt savu pozīciju, parādot skaidras tāmes un apliecinot, ka viņu darbam ir konkrēta cena, par kuru ir jāsaņem atbilstošu samaksa, situācija uzlabotos. Taču šobrīd arhitekts ir prestiža profesija bez pienācīgiem honorāriem, un daudzi arhitekti staigā novalkātos uzvalkos,” skaidro arodbiedrības dibinātājs.
Līdztekus neadekvātai samaksai par darbu nesamērīgums pasūtītāja un projekta autora (arhitekta) atlīdzībā noved pie tā, ka tas, kurš apgroza vairāk naudas, diktē noteikumus.
“Latvija jau ir pieredzējusi laikus, kad arhitekts bija tikai tehnisku uzdevumu izpildītājs un ražošanas jaudu garants. Šā laikmeta vārds ir Purvciems. Ja šodien arhitektam kā pilsētvides autoram ar savu vīziju, atbildību un izglītību ir jābūt normatīvu kontrolierim un attīstītāja finanšu atdeves garantam, tad 2030. gadu pilsētvide tiks būvēta atbilstoši tādai pašai loģikai.”
LAIDA cīnās par nozares tarifikācijas regulējuma atjaunošanu pēc vācu HOAI parauga – 2002. gadā Konkurences padome noraidīja līdzīgu Arhitektu savienības ierosinājumu, uzskatot, ka tas ir kartelis.
“Darba samaksas standarti ir vienkārši nepieciešami, jo patlaban publiskajos iepirkumos bieži tiek piedāvāti neadekvāti budžeti. Publisko iepirkumu uzvarētāji apzināti samazina cenas un vēlāk bankrotē, līdzi aizraujot arī apakšuzņēmējus. Tieši publiskā sektora pasūtītāji rada apstākļus, kuros zemākā cena ir vienīgais kritērijs, sekas ir bankroti, parādiem apakšuzņēmējiem un būvniecības kvalitātes degradēšana. Vai tas ir nepieciešams šodienas Latvijai? Jautājums ir retorisks,” norāda N. Žieds.
4. Dizainers pēc četru stundu ilgiem kursiem – nekādas atbildības un garantiju. Kursi par 330 eiro sola padarīt cilvēku par profesionālu interjera dizaineri. Neviena apdrošināšanas sabiedrība šādu profesionālo kvalifikāciju neatzīst. Ja kaut kas noiet greizi, tad speciālists maksā no savas kabatas, bet klients paliek bez aizsardzības.
LAIDA vēlas panākt valsts reģistra izveidi un dizaineru sertifikāciju – līdzīgi kā tas jau tiek darīts ar energosertifikācijas speciālistiem, kā arī kvalificēto profesionāļu iekļaušanu Būvniecības informācijas sistēmā (BIS).
5. Nepieciešama ikviena speciālista personiska atbildība. Arhitekts Latvijā faktiski ir kļuvis par projektu vadītāju, kas atbild par visu. Londonā un Berlīnē ikvienam speciālistam – elektriķim, ventilācijas inženierim, būvkonstruktoram – ir personiska atbildība. Mums no viņiem būtu jāņem piemērs. Ne velti katram speciālistam ir sava specializācija, šaura ekspertīzes joma un to apliecinošs diploms. “Nu, nevar ģimenes ārsts likt parakstu zem oftalmologa vai traumatologa uzstādītas diagnozes,” turpinot medicīnisko analoģiju, skaidro Normunds.
Arodbiedrības uzdevums ir panākt speciālistu sertifikāciju, pieejamu viņu profesionālās atbildības apdrošināšanu, kas nāktu par labu gan klientiem, gan pašiem profesionāļiem, kā arī arhitektu atbrīvošanu no atbildības par visu būvprojektā strādājošo komandu, jo tas neatbilst viņa kompetencei un ir nesamērīgi.
Latvijas Arhitektu, Inženieru un Dizaineru arodbiedrība (LAIDA) apvieno arhitektūras, inženieru un dizaina nozaru speciālistus ar mērķi sakārtot profesionālos standartus, panākt normatīvajos aktos balstītu profesiju aizsardzību un atjaunot arhitekta kā pilsētvides autora lomu. LAIDA atbalsta argumentētu dialogu ar likumdevējiem, lai sasniegtu profesionālu vienprātību nozarē un skaidri definētus noteikumus, kuri nodrošina taisnīgu cenu par kvalitatīvu darbu.
