Nozares vēstis

Atklātas Latvijas proves biroja jaunās telpas vēsturiskā namā

Publicēts: 01.04.2026
Skatījumi: 48
Atklātas Latvijas proves biroja jaunās telpas vēsturiskā namā

Publicitātes foto

Trešdien, 1. aprīlī, svinīgi atklātas jaunās Proves biroja telpas Rīgā, Vecpilsētas ielā 7. Vēsturiskā 1905. gadā celtā noliktavas ēka pēc apjomīgas atjaunošanas pielāgota dārgmetālu uzglabāšanai un testēšanai, vēsta VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pārstāvji.

Latvijas proves birojs ieguvis savu mājvietu arhitekta Vilhelma Bokslafa projektētajā ēkā. Projekta rezultātā vēsturiskais nams piedzīvojis renesansi – ēkā integrēti augstākās pakāpes drošības risinājumi, modernas ķīmiskās testēšanas laboratorijas un klientu apkalpošanas –  dārgmetālu pieņemšanas zonas, vienlaikus radītas darba vietas 18 cilvēkiem un saglabāta ēkas vēsturiskā aura.

“Jaunās Proves biroja telpas ir ieguldījums ne tikai drošas un kvalitatīvas dārgmetālu kontroles nodrošināšanā, bet arī zināšanu un pētniecības attīstībā. Esmu gandarīts, ka vēsturiskajā ēkā ir izveidota moderna vide, kas kalpos gan nozares uzņēmējiem, gan studentiem un pētniekiem. Proves birojs kļūs par kompetences centru, kur sadarbībā ar Latvijas universitātēm tiks veicināta jaunu speciālistu izaugsme, inovācijas un mūsdienīgas darba metodes. Tas ir nozīmīgs solis valsts pārvaldes kvalitātes un nozares konkurētspējas stiprināšanā,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

“Esam gandarīti par to, ka šī vēsturiskā noliktavas ēka tika pārvērsta par Proves biroja mājām un pēc divdesmit gadu ilga darba pagaidu, pielāgotos apstākļos citās ēkās tagad iestāde var strādāt īpaši viņiem projektētā, energoefektīvā un mūsdienīgā namā. Atjaunojot ēku iestādes vajadzībām tika saglabāti arī tādi vēsturiskie elementi, kā vēsturiskās ieejas durvis un skulpturāli dekori virs iekšpagalma ārdurvīm,“ norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Mums ir svarīgi atrasties pilsētas centrā, kur juvelieriem un nozares uzņēmējiem būtu ērta piekļuve. Esam priecīgi, ka mums ir iespēja apdzīvot vēsturisko ēku un tā ir pilnībā pielāgota mūsu īpašajām vajadzībām gan juvelieru uzņemšanai, gan ikdienas darbam, pārceļoties no vairāk nekā uz pusi šaurākām telpām no 310m2 uz 724m2. Ēku atjaunojām sadarbībā ar VNĪ, kas nodrošināja profesionālu rekonstrukcijas projekta vadību, ļaujot mums koncentrēties darba organizācijas plānošanai jaunajās telpās. Atjaunotās, īpaši mūsu birojam pielāgotās telpas ļaus gan uzlabot klientu apkalpošanas kvalitāti, gan ieviest jaunus pakalpojumus un nodrošināt ciešāku sadarbību ar nozari,” atklāj Latvijas Proves biroja valdes priekšsēdētājs Pēters Brangulis.

Jaunās telpas kalpos ne tikai valsts proves uzraudzības funkciju nodrošināšanai, bet arī izglītībai un zinātnei. Laboratoriju tehnoloģiskais aprīkojums būs pieejams Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un citu augstskolu studentiem pētnieciskā darba veikšanai.

Ēkas atjaunošanas projekta izstrādi veicis projektēšanas uzņēmums SIA CMB. Par būvdarbu veikšanu noslēgts līgums ar SIA KUUM. Būvdarbi norisinājās nepilnus 2 gadus. Attīstītā ēkas platība 724,7 m2, kas pārbūves procesā nemainījās. Projekta kopējās izmaksas bija 2.9 miljoni eiro bez pvn, tostarp 1,9 miljoni eiro valsts ieguldījums Latvijas Proves biroja (LPB) pamatkapitālā, 1 miljons eiro iestādes līdzfinansējums.

Atklāšanas pasākuma laikā viesi un mediju pārstāvji devās ekskursijā, lai klātienē redzētu dārgmetālu testēšanas procesu un uzzinātu par ēkas pārvērtībām – no kādreizējās kafijas grauzdētavas un noliktavas līdz jaunajām Proves biroja mājām. Pirms nama pielāgošanas Latvijas proves birojam ēkā Vecpilsētas 7 bija Latvijas nacionālā vēstures muzeja restauratoru darbnīcas, kas pārcēlās uz muzeju krātuvi Pulka ielā 2020. gadā. Namam ir kopējs pagalms ar Rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīcijas mājvietu Mārstaļu ielā 6, kas vēra durvis apmeklētājiem 2025. gadā.

Īpašums atrodas kvartālā, kuru ietver Audēju, Mārstaļu, Reformātu un Vecpilsētas ielas, un Vecrīgas apbūvei netipiski tam ir izeja uz trijām ielām. Šī teritorija ietilpst vienā no vecākajām pilsētas daļām, kas vēstures avotos pazīstama ar nosaukumu Alksnājs. Tas atradies blakus lībiešu amatnieku-tirgotāju apmetne, kas apdzīvota jau 11., 12. gadsimtā, pirms tā ieslēgšanas Rīgas pilsētas aizsardzības mūros.

Publicitātes foto