18. februārī dzimšanas dienu svin baterijas izgudrotājs Alesandro Volta. Šodien baterijas un akumulatori darbina teju visu – no rotaļlietām un viedierīcēm līdz elektriskajiem auto. Taču, ja šos enerģijas avotus nešķiro pareizi, tie kļūst bīstami videi un cilvēkam, atgādina Zaļās jostas vides izglītības speciāliste Ieva Erta.
Mūsdienu bateriju aizsākumi meklējami 18. gadsimta beigās, kad Volta radīja pirmo elektrības avotu – tā dēvēto Voltas stabu, kas sastāvēja no cinka un vara diskiem, starp kuriem bija sālsūdenī piesūcināts audums. Savukārt 19. gadsimta vidū franču fiziķis Gastons Plantē nāca klajā ar pirmo uzlādējamo svina–skābes akumulatoru. Tolaik vajadzēja vien cinku, varu, svinu, bet mūsdienu produktu ražošana prasa niķeli, kobaltu, cinku, mangānu, kāliju un citas izejvielas, kā arī sarežģītas tehnoloģijas.
Kāpēc mums tas jāzina? Ražotāju atbildības sistēmu dati rāda: 2024. gadā Latvijā tirgū laistas 2 685 tonnas bateriju. No tām 1 266 tonnas tika savāktas un pārstrādātas. Taču kur palika pārējās 1 419 tonnas? Daļa joprojām tiek lietotas, taču daļa nonāk sadzīves atkritumos vai pat dabā. Un tas nozīmē – piesārņojuma un drošības riskus.
“No vienkārša cinka un vara diska līdz sarežģītiem litija akumulatoriem – tehnoloģijas ir attīstījušās, bet atbildība paliek mūsu rokās. Šķirojot un pārstrādājot, mēs panāksim to, ka mazāk ir jāiegūst jaunu izejvielu. Tā tiek mazināts slogs videi un sociālie riski, kas saistīti ar izejvielu iegūšanu, piemēram, nelegāla bērnu nodarbināšana,” uzsver vides izglītības speciāliste Ieva Erta.
#1 Ietekme uz vidi sākas jau ražošanā
Bateriju un akumulatoru ražošana ir resursietilpīga. Piemēram, viena 60 kWh akumulatora izgatavošana elektroauto vajadzībām var radīt aptuveni 9–12 tonnas CO₂ emisiju – tas ir līdzvērtīgi tam, ko viens Eiropas iedzīvotājs rada vidēji gadā. Lielākā daļa emisiju rodas izejvielu – litija, niķeļa un kobalta – ieguvē un pārstrādē.
Arī sārmu baterijas nav nevainīgas. Lai gan to ražošana ir mazāk energoietilpīga, zemākas energoefektivitātes dēļ tās jāmaina biežāk, un kopējā ietekme uz vidi var būt būtiska. To izgatavošanā izmanto cinku un mangāna dioksīdu, kuru ieguve saistīta ar augsnes piesārņojumu un ūdens kvalitātes pasliktināšanos.
#2 Resursi bieži nāk no sarežģītiem reģioniem
Aptuveni pusi pasaules kobalta, ko bieži izmanto tieši atkārtoti uzlādējamu litija jonu akumulatoru ražošanā, iegūst Āfrikā, Kongo Demokrātiskajā Republikā. Apvienoto Nāciju Starptautiskais Bērnu fonds norādījis, ka 2014. gadā visā valstī dažādās raktuvēs, tostarp kobalta, tika nodarbināti aptuveni 40 000 bērnu.
#3 Pārstrāde dod otro dzīvi
Bateriju un akumulatoru pārstrāde nav vienkārša, taču tā ļauj atgūt ievērojamu daļu vērtīgo materiālu: litiju, niķeli, varu, alumīniju un kobaltu.
No pārstrādātajām izejvielām var ražot ne tikai jaunas baterijas un akumulatorus, bet arī citus produktus. Kobaltu izmanto lidaparātu un raķešu dzinējos, niķeli – ķirurģiskajos instrumentos un virtuves piederumos, savukārt no sārma baterijās esošā cinka un mangāna var iegūt efektīvu un videi draudzīgu mēslojumu.
Arī elektroauto akumulatoriem pēc to sākotnējā mūža ir iespējama otrā dzīve. Piemēram, Japānā arvien plašāk izmanto sistēmu, kas ļauj elektroauto kalpot kā pagaidu elektroapgādes avotam ārkārtas situācijās – zemestrīcēs vai cunami. Līdzīgus risinājumus attīstīta arī Eiropā.
#4 Nepareiza izmešana = ugunsgrēka risks
Litija jonu akumulatori, nonākot sadzīves atkritumos, var uzliesmot. Pērn publicētais Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas ziņojums rāda: Francijā šādu incidentu skaits 2019.–2023. gadā dubultojās; Austrijā akumulatori atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes objektos izraisa 180–240 ugunsgrēkus gadā; Vācijā atkritumu savākšanas transportā un apstrādes centros notiek līdz pat 30 ugunsgrēkiem dienā, no kuriem apmēram 80 % izraisa litija jonu akumulatori.
Šādi gadījumi notiek arī Latvijā. Pērn bija vairākas reizes, kad atkritumu vedēju presē nonākušie litija jonu akumulatori uzliesmoja. Tāpat nepareizi apsaimniekotie akumulatori sprāgst arī uz atkritumu šķirošanas līnijām, kur tie sabojā iekārtas un apdraud darbinieku drošību. Turklāt, tiem degot, izdalās toksiski dūmi un smalkas daļiņas, piesārņojot gaisu.
Ko var darīt ikviens?
• Nodot nolietotās baterijas un akumulatorus tikai tiem speciāli paredzētajos savākšanas punktos. Tie ir atrodami dažādās mazumtirdzniecības vietās un arī vietnē www.videspratiba.lv.
• Elektroniskās cigaretes satur bateriju, tāpēc tās nekādā gadījumā nedrīkst izmest sadzīves atkritumos, bet gan speciālos, tām paredzētos konteineros.
• Atdalot elektroniskās iekārtas no akumulatoriem vai baterijām, tās izmest elektroniskajām ierīcēm paredzētajos konteineros, nevis sadzīves atkritumos.
• Izvēlēties uzlādējamas baterijas.
• Nepirkt lieku.
• Izvēlēties kvalitatīvākas preces ar ilgāku kalpošanas laiku un rūpēties par to pareizu lietošanu, pagarinot to mūžu.
