Rīgā norisinājusies konference Ēku atjaunošanas izaicinājumi un iespējas: kvartālu atjaunošanas pieejas iespējas projekta RenewAll ietvaros, kas pulcēja vairāk nekā 80 dalībniekus – pašvaldību, valsts institūciju, uzņēmumu un akadēmiskās vides pārstāvjus, informē Rīgas enerģētikas aģentūras pārstāvji.
Pasākuma mērķis bija dalīties pieredzē un diskutēt par to, kā kompleksa kvartālu atjaunošanas pieeja var kļūt par efektīvu risinājumu energoefektīvas, estētiskas un ilgtspējīgas pilsētvides veidošanai, kā arī identificēt pastāvošos šķēršļus un iespējamos risinājumus to pārvarēšanai.
Ekonomikas ministrijas Enerģētikas finanšu instrumentu departamenta direktore Selīna Ābelniece konferencē uzsvēra, ka kvartālu atjaunošanas pieeja pierādījusi sevi gan efektivitātes, gan iedzīvotāju iesaistes ziņā: “Ēkas sakārtošana sākas ar pagalmu. Kad 2020. gadā uzsākām kvartālu pieeju Rīgā, vēl nenojautām, ka arī ES atbalsta programmas nākotnē sniegs papildu priekšrocības šai pieejai. Tagad redzam, ka tas atmaksājas – 1,5 mēnešu laikā tika rezervēts viss pieejamais finansējums, un mums ir 355 projektu īstenotāji, no kuriem 60 ēkas veido 17 kvartālus.” Ābelniece norādīja, ka kvartālu atjaunošanā ieguvumi ir daudzdimensionāli – sākot no vienota ēku dizaina un apkārtnes infrastruktūras uzlabošanas līdz kopīgiem iepirkumiem un finansiāliem ietaupījumiem.
Konferences atklāšanā Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs aicināja iesaistīties ēku atjaunošanā: “Kvartālu pieeja nav tikai renovācija – tā ir jauna domāšana par pilsētu, kur ēkas, pagalmi un cilvēki veido vienotu vidi.”
Pieredzē dalījās Valmieras novada Attīstības pārvaldes pārstāve Evija Nagle, atzīstot, ka Valmiera jau īstenojusi 59 ēku atjaunošanas projektus un darbojas kā paraugs koordinētai atjaunošanai mazpilsētās. Savukārt Rīgas pilotkvartālu īstenotāji prezentēja progresu Mārupes un Gardenes ielas kvartālā (13 ēkas), Biķernieku ielas kvartālā un Nautrēnu ielas kvartālā, uzsverot, ka kopīgi risinājumi veido redzamu pārmaiņu efektu veselu apkaimju mērogā.
RenewALL projekta pārstāvji uzsvēra, ka kvartālu pieeja veicina iedzīvotāju sadarbību un piederības sajūtu savas dzīvesvietas videi. Konferences dalībnieki norādīja, ka galvenie izaicinājumi joprojām ir saistīti ar ierobežotu finansējuma pieejamību, sadrumstalotu īpašumtiesību struktūru Rīgas kvartālos, kā arī ar vienotas stratēģijas trūkumu kvartālu attīstībai un pārvaldībai. Tomēr tika atzīmēts, ka interese par atjaunošanas procesiem pieaug – gan attiecībā uz ēku renovāciju, gan iekšpagalmu sakārtošanu.
Paneļdiskusijas par kvartālu pieejas ieviešanas šķēršļiem un to mazināšanu dalībnieki — pārstāvji no Pilsētas attīstības departamenta, Ārtelpas un mobilitātes departamenta, Mājokļu un vides komitejas, kā arī ALPS ainavu darbnīcas — atzinīgi novērtēja jau izveidotos Rīgas apkaimju iedzīvotāju centrus un to koordinatoru nozīmīgo ieguldījumu pašvaldības sadarbības ar iedzīvotājiem veicināšanā. Diskusijas laikā dalībnieki vienojās par nepieciešamību stiprināt koordinatoru kompetences un nodrošināt tiem vispusīgu atbalstu no visām pašvaldības struktūrām.
Tāpat tika uzsvērts, ka iedzīvotāju aktīva iesaiste, teritoriju pārvaldības dizains un lietošanas kārtības noteikšanas līgumi ir būtiski faktori šķēršļu mazināšanai un kvartālu pieejas veiksmīgai ieviešanai.
Īpašu interesi raisīja Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta izstrādātais virtuālās realitātes rīks, kas ļauj izstaigāt atjaunotus kvartālus un redzēt, kā pilsēta varētu izskatīties nākotnē.
Paneļdiskusijā par finansēšanas modeļiem un šķēršļu mazināšanu piedalījās pārstāvji no ALTUM, Ekonomikas ministrijas, Rīgas namu pārvaldnieka, Rīgas Enerģētikas aģentūras, Rīgas Tehniskās universitātes un RENESCO. Tika uzsvērts, ka lielā atkarība no publiskā līdzfinansējuma un piemērotu ilgtermiņa finanšu instrumentu trūkums kavē vienmērīgu daudzdzīvokļu ēku atjaunošanas procesu. Diskusijas dalībnieki vienprātīgi atzina, ka ilgtspējīga sadarbība starp valsts institūcijām, pašvaldībām un iedzīvotājiem ir būtisks priekšnoteikums, lai veicinātu ēku atjaunošanu gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās, tostarp kvartālu līmenī.
Projektu RenewALL un konferenci līdzfinansē Eiropas Savienības LIFE Ilgtspējīgas enerģijas investīciju 2022 programma. Konferenci organizēja Rīgas enerģētikas aģentūra, RENESCO, Rīgas Tehniskā universitāte un Rīgas namu pārvaldnieks.
