Ziemas mēnešos lāstekas pie ēku jumtiem kļūst par ierastu pilsētvides elementu. Tās mirdz saulē, rada pasakainu noskaņu un nereti tiek uztvertas kā nekaitīga dabas parādība. Tomēr būvniecības un ēku uzturēšanas speciālisti brīdina – lāstekas nav tikai estētisks ziemas simbols, bet gan nopietns drošības risks un skaidrs signāls par nepilnībām ēkas konstrukcijā.
Kā skaidro Bonava Latvija Klientu servisa un garantijas nodaļas vadītājs Andris Vindels, viens no biežākajiem lāsteku rašanās iemesliem ir nepietiekama jumta un bēniņu siltumizolācija. Ja siltums no telpām nonāk jumta konstrukcijā, sniegs uz jumta sāk kust, ūdens notek pie jumta malas un tur atkārtoti sasalst, veidojot arvien lielākas lāstekas. To veidošanos pastiprina arī saules starojums un slikti izolētas ventilācijas caurules.
“Lielas un masīvas lāstekas liecina, ka siltums, kam būtu jāpaliek ēkas iekšpusē, faktiski tiek zaudēts. Tas nozīmē ne tikai paaugstinātus apkures izdevumus, bet arī tiešu apdraudējumu cilvēku drošībai,” uzsver Vindels, piebilstot, ka lāstekas visintensīvāk veidojas laikā, kad gaisa temperatūra ir nedaudz zem nulles.
Atbildība par drošību pilsētvidē
Svarīgi atcerēties, ka lāsteku jautājums nav tikai ieteikumu vai labas gribas lieta, bet arī īpašnieku un pārvaldnieku pienākums. Rīgas domes saistošie noteikumi Rīgas valstspilsētas pašvaldības teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi nosaka, ka nekustamā īpašuma īpašniekam vai pārvaldītājam ir pienākums nodrošināt sniega, ledus un lāsteku notīrīšanu no balkoniem, lodžijām, būvju jumtiem un citām konstrukcijām. Šīs prasības mērķis ir nepieļaut situācijas, kurās krītošs sniegs, ledus vai lāstekas var apdraudēt gājēju un transportlīdzekļu drošību.
Pašvaldības policija skaidro, ka likumsargi galvenokārt reaģē uz iedzīvotāju saņemtajām sūdzībām, taču arī ikdienas patrulēšanas režīmā pievērš uzmanību ēku jumtu stāvoklim. Gadījumos, kad tiek apdraudēta gājēju un/vai transportlīdzekļu drošība, īpašniekam vai pārvaldītājam ir jānodrošina īslaicīga bīstamo vietu norobežošana, steidzami veicot pasākumus jumta notīrīšanai. Tomēr jāatzīmē, ka jebkurš uz ietves novērots šķērslis, tostarp lentes, barjeras un citi norobežojumi, apgrūtina ietves uzkopšanu, kas tiek veikta mehanizēti. Ietves bloķēšana vai norobežošana ir pieļaujama īslaicīgi – līdz tiek veikti jumta notīrīšanas darbi. Taču tas neatbrīvo īpašnieku no pienākumu parūpēties par drošību uz jumta.
Aisberga neredzamā daļa: bojājumi, kas rodas pamazām
Vienlaikus lāsteku radītā bīstamība neaprobežojas tikai ar risku garāmgājējiem. To svars un pastāvīgā veidošanās var radīt būtiskus bojājumus pašai ēkai – tiek deformētas jumta karnīzes, bojātas noteksistēmas un ilgtermiņā var ciest arī jumta hidroizolācija. Šādi bojājumi nereti paliek nepamanīti līdz brīdim, kad problēma jau prasa apjomīgus un dārgus remontdarbus.
“Bieži redzam situācijas, kad ēku apsaimniekotāji vai īpašnieki piesaka karu tikai problēmas redzamajai daļai – lāstekas tiek notriektas, bet pats cēlonis netiek novērsts. Rezultātā tās pēc laika atkal parādās, savukārt jumta konstrukcija turpina pakāpeniski ciest,” skaidro Andris Vindels.
Papildu risku rada arī regulāra jumta un lāsteku tīrīšana, ja tā tiek veikta neprofesionāli. Pašu spēkiem vai uzticot darbus nepieredzējušiem izpildītājiem, nereti tiek izmantoti nepiemēroti instrumenti un metodes, kas var bojāt jumta segumu vai sabojāt notekcaurules. “Šādos gadījumos īstermiņa ietaupījums ātri pārvēršas būtiskos izdevumos, jo jumta remonts izmaksā ievērojami vairāk nekā savlaicīga un profesionāla apkope,” uzsver Vindels.
No dabas skaistuma līdz reālam sodam – viens solis
Pašvaldības policija norāda, ja likumsargi konstatē, ka nekustamā īpašuma īpašnieks vai pārvaldītājs ziemas periodā nav notīrījusi sniegu, ledu vai lāstekas no būves jumta, tā var izdot administratīvo aktu, uzliekot īpašniekam vai pārvaldītājam par pienākumu saprātīgā termiņā veikt jumta notīrīšanas darbus.
Savukārt gadījumos, kad krītoša sniega vai ledus dēļ persona jau ir guvusi traumu vai ir bojāta manta, piemēram, automašīna, pašvaldības policija var uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu. Par šādu pārkāpumu fiziskajai personai var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 350 eiro, bet juridiskajai personai līdz 1400 eiro. Kā liecina policijas apkopotie dati, šoziem konstatēti jau 3 gadījumi, kad īpašnieks vai pārvaldītājs nav veicis sniega, ledus vai lāsteku notīrīšanu no būves jumtiem/konstrukcijām.
Kā novērst lāsteku rašanos?
Lāsteku parādīšanās pie ēkas jumta ir skaidrs signāls, ka nepieciešams veikt ēkas tehnisko apsekošanu, uzsver Andris Vindels. Tās laikā iespējams izvērtēt jumta konstrukcijas stāvokli, siltumizolācijas kvalitāti un galvenos siltuma zudumu avotus. Nereti problēmas cēloņus var identificēt jau ziemas laikā, negaidot pavasari, un laicīgi plānot nepieciešamos risinājumus.
Viens no būtiskākajiem soļiem ir jumta un bēniņu siltinājuma uzlabošana, kā arī termisko tiltu novēršana un jumta vēdināšanas sakārtošana, īpaši slīpajiem jumtiem. Papildu risinājumi, piemēram, noteksistēmu un karnīžu pretapledošanas apsilde var palīdzēt atsevišķos gadījumos, taču tie pilnībā neatrisina pamatproblēmu – siltuma zudumu.
“Lāstekas nav norma mūsu klimatā, ja ēka ir pareizi projektēta un kvalitatīvi uzbūvēta. Tās vienmēr ir brīdinājums, kuru nevajadzētu ignorēt,” uzsver Vindels, atgādinot, ka ieguldījumi jumta konstrukciju sakārtošanā atmaksājas gan drošības, gan apkures izmaksu samazinājuma ziņā, saglabājot mājas ilgmūžību un ārējo izskatu.
