Pat visefektīvākā apkures sistēma nespēj siltumu pilnībā nodot, ja telpā ir neparedzēti šķēršļi. Sienu un logu izolācija, ventilācijas risinājumi un sistēmas vecums ir tikai daļa no stāsta – bieži aizmirstais faktors ir putekļi radiatoros un to tuvumā, kas kavē siltuma plūsmu. Kā tas ietekmē apkures efektivitāti un ko darīt, lai siltums mājās cirkulētu brīvi, skaidro Merko mājas pēcpārdošanas servisa vadītājs Valērijs Vlasjuks.
Kāpēc putekļiem patīk radiatori?
Radiatori ir viena no tām virsmām mājoklī, kas ikdienas uzkopšanas darbos paliek otrajā plānā gan tāpēc, ka par tiem visbiežāk domājam tikai apkures sezonā, gan tāpēc, ka tos ir grūtāk iztīrīt, īpaši vietās aiz radiatora, zem tā un starp sekcijām. Rezultātā šajās zonās putekļi uzkrājas lielākā apjomā nekā uz citām virsmām. Apkures sezonā, kad radiators uzsilst, tas rada siltā gaisa plūsmu – konvekciju. Siltais gaiss ceļas augšup, līdzi nesot putekļu daļiņas, kas pēc tam atkal nosēžas uz tuvākajām virsmām, tostarp paša radiatora. Turklāt metāla virsmas uzsilšanas un gaisa kustības rezultātā var veidoties statiskā elektrība, kas darbojas kā papildu magnēts smalkajiem netīrumiem un mājdzīvnieku spalvām. Pat vasarā, vēdinot telpas, pa logiem iekļūst putekļi un ziedputekšņi, kas nogulsnējas uz radiatoru virsmām. Laika gaitā, ja radiatori netiek tīrīti, šie procesi var veidot blīvu putekļu slāni.
Vai putekļi uz radiatoriem patiešām apēd siltumu?
Zināmā mērā var teikt, ka putekļi apēd siltumu. Ne tādēļ, ka tie patērētu siltumenerģiju, bet tāpēc, ka tie traucē siltumam nonākt telpā. Inženieri un siltumtehniķi norāda, ka pat neliela putekļu kārtiņa radiatorā var samazināt siltuma plūsmu par vismaz 10 %, savukārt biezs un blīvs putekļu slānis var samazināt siltuma atdevi pat līdz 30 %.
Radiators nodod siltumu divos veidos: ar siltuma starojumu un ar gaisa kustību. Ja uz tā virsmas un starp sekcijām uzkrājas biezs putekļu slānis, tas darbojas kā izolējoša barjera. Putekļiem ir zema siltumvadītspēja, tādēļ tie palēnina siltuma pāreju no virsmas uz apkārtējo vidi. Rezultātā samazinās efektīvā siltumatdeve. Ne mazāk svarīga ir gaisa plūsma. Radiators uzsilda gaisu, kas atrodas tam blakus. Siltais gaiss kļūst vieglāks un ceļas uz augšu, savukārt vēsais gaiss no telpas apakšas virzās uz radiatoru. Ja radiatora sekcijas ir putekļainas, gaisa cirkulācija ir ierobežota. Tas samazina siltuma apmaiņas intensitāti, telpa uzsilst lēnāk un siltums var izdalīties nevienmērīgi.
Iespējams arī tavs mājokļa interjers traucē radiatoru efektīvai darbībai
Pat pilnībā tīrs radiators nespēj darboties ar maksimālu efektivitāti, ja tā tuvumā atrodas šķēršļi, kas kavē siltuma izplatīšanos telpā. Biežākā kļūda ir biezus aizkarus vai mēbeles (dīvānus, atpūtas krēslus vai plauktus), novietot tieši radiatora priekšā, tā būtiski samazinot siltuma atdevi. Rezultātā telpa uzsilst lēnāk, un apkures sistēmai jādarbojas intensīvāk, lai sasniegtu vēlamo temperatūru. Lai radiators darbotos efektīvi un siltums vienmērīgi izplatītos telpā, svarīgi ievērot vairākus aspektus:
• Brīva zona ap radiatoru: ieteicams atstāt vismaz 30–50 cm brīvu telpu un izvairīties no priekšmetu novietošanas tā tuvumā. Regulāri jāpārbauda arī, vai aiz tā nav uzkrājušies putekļi.
• Piemēroti aizkari un žalūzijas: izvēlieties plānākus vai īsus aizkarus, kas nepārklāj radiatoru, vai izmantojiet žalūzijas. Ja interjeram labāk piestāv gari aizkari, iespējams izmantot speciālus siltumu izolējošus aizkarus, kas aizsargā logus, bet nepārtrauc siltuma plūsmu. Dienā aizkarus ieteicams atvērt, lai siltums brīvi cirkulē, savukārt naktī – aizvērt, lai samazinātu siltuma zudumu caur logiem.
Eksperta padoms: kā atbrīvoties no putekļiem uz radiatoriem
Svarīgākais ir radiatorus kārtīgi iztīrīt pirms apkures sezonas sākuma, taču arī sezonas laikā ieteicams tos uzturēt tīrus vismaz vienu reizi mēnesī, noslaukot uzkrājušos putekļu kārtu, savukārt padziļinātu tīrīšanu iespējams pilnvērtīgi veikt tikai ar augšējās restes demontāžas, kas notiek sekojoši:
1. Noņemiet radiatora augšējo resti vai dekoratīvo pārsegu. Tas ļaus ērti piekļūt konvekcijas kanāliem un iekšējām radiatora ribām.
2. Rūpīgi iztīriet starp radiatora ribām ar garu, šauru un elastīgu speciālu radiatoru otu ar mīkstiem sariem, lai būtu iespējams efektīvi iztīrīt putekļus starp plāksnēm, nesabojājot metālu.
3. Izsūciet putekļus ar putekļsūcēju, izmantojot birstes uzgali. Tas likvidēs lielāko daļu netīrumu.
4. Papildu solis, ko veikt tīrīšanas procesā – radiatoru izpūšana ar saspiestu gaisu, veicot to ar specializētām ierīcēm, ļauj ērti piekļūt visām mazajām spraugām un efektīvi atbrīvoties no uzkrātajiem putekļiem.
Ko iesākt, ja katru sezonu negribas cīnīties ar putekļiem radiatoros?
Viens no daudziem iespējamajiem ilgtermiņa apkures risinājumiem, kas ļauj izvairīties no cīņas ar putekļiem, ir apsildāmā grīda, ko var īstenot gan ar elektrisko, gan ar zemgrīdas ūdens apkuri. Zemgrīdas ūdens apkure ir energoefektīvāka nekā elektriskā grīdas apsilde, tomēr tai ir viens būtisks ierobežojums – to nevar izmantot vasaras periodā, kad centrālā apkures sistēma ir atslēgta. Praktisks risinājums ir kombinētā shēma, kur sanmezglos ierīko gan ūdens grīdas apkures kontūrus, gan elektrisko silto paklājiņu, nodrošinot komfortu arī siltajos mēnešos.
Valērijs Vlasjuks akcentē, ka “arvien vairāk mājokļu īpašnieku un jauno projektu attīstītāju izvēlas tieši šos risinājumus, jo tie nodrošina vienmērīgu siltuma sadalījumu visā telpā, un šī sistēma nav atkarīga no gaisa cirkulācijas radiatora zonā, tāpēc putekļu uzkrāšanās vai mēbeļu novietojums telpām neietekmē siltuma cirkulācijas efektivitāti. Zemgrīdas apkure ne tikai rada komfortablu siltumu, bet arī ļauj elastīgi kontrolēt temperatūru katrā telpā, optimizējot enerģijas patēriņu, jo ne visas mājokļa telpas tiek izmantotas vienādi, un daļa siltuma nāk arī no cilvēku klātbūtnes vai elektroierīcēm. Turklāt apsildāmās grīdas, īpaši elektriskās sistēmas, satur maz mehānisku elementu, kas var nolietoties vai bojāties, tādēļ nepieciešamība pēc regulāras apkopes un remonta ir ievērojami mazāka”.
