Lai gan daudzdzīvokļu māju renovācijai Latvijā jau ilgstoši ik gadu pieejami patiesi milzīgi līdzekļi no dažādām Eiropas Savienības finansējuma programmām, statistika nepielūdzami atgādina, ka tagad, 2026. gadā, Latvijā joprojām ir atjaunoti un siltināti tikai 4 % (!) daudzdzīvokļu dzīvojamo māju. Kā vienu no galvenajām problēmām, kas kavē normālu šo projektu īstenošanu, eksperti uzsver māju iedzīvotāju absolūtu un fenomenālu nespēju vienoties par to. Argumentācija, ka renovācija nozīmē samazinātus komunālos maksājumus, sakārtotu un kvalitatīvu dzīves vidi, galu galā arī komfortablus un cilvēcīgus apstākļus Latvijā nedarbojas. Attiecīgi katrs veiksmīgi īstenots projekts tiek pasniegts kā milzu uzvara – par to, ka vispār ir noticis tāds brīnums kā iedzīvotāju vienošanās par savas dzīvesvietas sakārtošanu un uzlabošanu.
Mājas īpašnieks ir sajūsmā par to, cik labi būvstrādnieks paveicis darbus viņa mājā. Samaksājis celtniekam algu, viņš saka:
– Jūs paveicāt lielisku darbu. Kā īpaša pateicība te ir vēl papildu 100 eiro, lai varat vakarā aizvest kundzi uz restorānu un kino!
Vēlāk vakarā atskan durvju zvans, saimnieks atver, un aiz durvīm stāv uzcirties un safrizējies strādnieks. Saimnieks izbrīnījies jautā:
– Kas noticis, vai jūs kaut ko aizmirsāt?
– Nē, nē – ierados, lai aizvestu jūsu sievu uz vakariņām un uz kino, kā jūs lūdzāt!
Priekšnieks rāj bruģētāju brigādi:
– Kāpēc jūs visi sēžat? Jums taču vēl vesels laukums jābruģē!
– Priekšniek, mēs strādājam pēc 3D principa: Domājam, Diskutējam un Dusmīgi skatāmies uz tiem, kas staigā pa mūsu smilšu pamatni!
Jauns darbinieks būvlaukumā nepārtraukti lielās, ka spēj paveikt jebko. Pēc kāda laika vienam no vecajiem celtniekiem tas apnīk, viņš saka:
– Saderam uz nedēļas algu, ka es varu aizvest ķerrā uz saimniecības ēku kaut ko tādu, ko tu nespēsi atvest atpakaļ?
Lielībnieks smiedamies piekrīt, jau sapriecājies par uzvarētām derībām.
Vecais celtnieks paņem ķerru un saka jaunajam kolēģim:
– Nu tad aiziet – kāp iekšā!
Būvuzņēmuma vadītājs, ilgāku laiku pavērojis, kas notiek būvlaukumā, beidzot nolēma atlaist pusi darbinieku. Acīmredzot viņš saprata, ka lāpstas, zemē iedurtas, stāv, arī nebalstoties pret strādniekiem.
