Latvijā strauji pieaugot vēja parku projektu skaitam, pašvaldības un iedzīvotāji arvien biežāk nonāk konfliktā ar attīstītājiem. Kuldīgā notikušajā Latvijas Vēja enerģijas asociācijas konferencē eksperti vienojās: bez skaidrāka regulējuma un agrīnas sabiedrības iesaistes vēja parku attīstībai arī turpmāk būs pretestība.
Skaidrs regulējums – priekšnoteikums uzticībai
Pēc konferencē paustā, Latvija šobrīd ir nozīmīgā pagrieziena punktā atjaunīgās enerģijas attīstībā. Saules enerģijā mērķi jau ir gandrīz sasniegti – uzstādītā jauda šobrīd sasniedz aptuveni 1200-1500 MW. Savukārt vēja enerģijā tuvākajos divos gados gaidāms būtisks izrāviens. Plānots, ka līdz 2030. gadam varētu tikt izbūvēti vēl 5-7 vēja parki, kas ievērojami palielinās saražotās elektroenerģijas apjomu, ļaus samazināt tās importu un dos iespēju attīstīt energoietilpīgās nozares.
Eksperti no dažādām jomām uzsvēra, ka skaidri noteikumi un atklāts dialogs ir priekšnoteikums gan iedzīvotāju uzticēšanās atjaunošanai, gan ilgtspējīgiem lēmumiem par ainavas saglabāšanu un enerģētikas attīstību. Saistībā ar nozares regulējumu, Klimata un enerģētikas ministra parlamentārais sekretārs Jānis Irbe informēja, ka tiek izstrādāti jauni ekspluatācijas noteikumi trokšņa, vizuālās ietekmes un vides prasību jomā.
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzsvēra, ka vēja enerģijas attīstībā ir iespējams rast līdzsvaru starp sabiedrības vēlmēm un biznesu: “Reālais vērā ņemamais turbīnu skaits Latvijā varētu būt no 150 līdz 200 turbīnām septiņās līdz astoņās lokācijās. Tas ir viegli aptverams un pārskatāms apjoms, kurā katram projektam ir iespējama kvalitatīva analīze un sistemātiska pieeja – to nosaka ne tikai likums, bet arī labā prakse. Kompromisus var un vajag atrast.”
Ainavu un kultūrvēsturisko vērtību noteikšanā trūkst metodoloģijas
Atsevišķa sadaļa konferencē bija veltīta ainavas plānojumam un kultūras mantojuma saglabāšanai. Diskusijās tika izcelts, ka ainava ir vērtība, ko sabiedrība vēlas aizsargāt, un šobrīd iedzīvotāji uzskata, ka šis aspekts plānošanas procesā tiek novērtēts mazāk nekā tas būtu nepieciešams. Tika secināts, ka pašlaik trūkst metodoloģija un kritēriji, pēc kuriem pašvaldībām būtu iespējams noteikt ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības, kā arī teritorijas, kurās vēja parku attīstība ir pieļaujama vai ierobežojama. Ar Skotijas pieredzi dalījās Stīvens Orrs (Steven Orr), skaidrojot, ka Skotijā vēja parku plānošana notiek piecos secīgos posmos – no stratēģiskā kopskata līdz detalizētam turbīnas dizainam un tās vizuālās ietekmes izvērtējumam. Viņš uzsvēra, ka vēja parku ietekme uz vidi un ainavu ir neizbēgama, tādēļ galvenais jautājums nav, vai ietekme būs, bet kā tā tiks pārvaldīta, norādot, ka universālu risinājumu nav.
Ignitis Renewables vides jautājumu eksperts Raivo Nikolajevs norādīja: “Mēs kā attīstītāji izvērtējam attālumus no apbūves, dabas vērtībām un infrastruktūras, bet tikpat svarīgi ir runāt ar cilvēkiem – pašvaldību vadītājiem, pagastu pārvaldēm un iedzīvotājiem, kuri zina, kuras ainavas viņiem ir nozīmīgas. Lieli parki nav problēma – jautājums ir, kā tie tiek iekļauti ainavā. Ja dizains ir pārdomāts, parks kļūst par daļu no ainavas, nevis tās bojātāju. ”
Mīti joprojām dzīvi, iedzīvotāji netic datiem
Liela uzmanība konferencē tika veltīta jaunākajiem pētījumiem, ietekmei uz cilvēku veselību un iedzīvotāju viedokļiem. Vides eksperts Oskars Beikulis skaidroja, ka vēja turbīnu radītais troksnis nerada tiešu apdraudējumu veselībai, ja vēja elektrostacijas tiek izvietotas ne tuvāk par 500 m. Latvijas likumdošana nepieļauj vēja parku būvniecību tuvāk par 800 m no dzīvojamām ēkām. Arī Rīgas Stradiņa universitātes profesors, medicīnas zinātņu doktors Ivars Vanadziņš apliecināja, ka pētījumos nav konstatētas vēja turbīnu tiešas ietekmes uz cilvēku veselību. Tomēr eksperti atzina, ka stress, nedrošības sajūta un neskaidrība par vēja turbīnu iespējamo ietekmi ir faktori, kas ietekmē cilvēku labsajūtu.
Diskusijā Kāpēc Latvijā netic…? tika uzsvērts, ka sabiedrības pretestību var mazināt tikai tad, ja problemātiski jautājumi, piemēram, trokšņa robežvērtības, kompensācijas mehānismi, ietekmes uz vidi un ainavu izvērtējums, tiek risināti jau projekta agrīnajos posmos, nevis pēc tam, kad lēmumi jau faktiski pieņemti.
Konference Vēja parku plānošana pašvaldībās – starp ainavu, troksni un enerģiju Kuldīgā tika rīkota ar mērķi veicināt dialogu starp nozari, pašvaldībām, ekspertiem un vietējām kopienām par vienu no sarežģītākajiem jautājumiem enerģētikas attīstībā – kā sabalansēt atjaunīgās enerģijas ražošanu ar ainavas, dzīves vides un sabiedrības interešu aizsardzību. Šogad plānotas vēl citas šāda veida reģionālās konferences. Konferenci finansiāli atbalsta emisijas kvotu izsolīšanas instruments.
