Latvijas Būvinženieru savienība (LBS) ar šo publikāciju uzsāk rakstu sēriju par Būvju informācijas modelēšanas (BIM) rīku izmantošanas iespējām un ar to saistītajiem riskiem.
LBS iepriekš savā darbībā ir atbalstījusi un veicinājusi BIM izmantošanu būvniecībā, piedāvājot platformu mājas lapā, atbalstot un ieguldot resursus mācību grāmatas BIM rokasgrāmata izdošanā, kā arī regulāri publicējot dažādus ekspertu rakstus žurnālā Būvinženieris, tādējādi popularizējot labās prakses piemērus. Piemēram, pērn decembrī notika VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti un SIA Latvijas standarts rīkotais konkurss Digitālās būvniecības ekselences balva 2025, un žurnāls Būvinženieris visa 2026. gada garumā katrā numurā paredz iepazīstināt auditoriju ar kādu no šā pasākuma laureātiem – pirmie divi pieredzes stāsti bija lasāmi žurnāla februāra numurā, nākamos divus publicēsim aprīlī.
Latvijas Būvinženieru savienība vienmēr ir iestājusies par profesionālu, korektu un kompetentu BIM principu izmantošanu būvniecības nozarē. Taču, redzot, ka BIM nozīme atsevišķos gadījumos tiek būtiski pārvērtēta, un, ka publisko iepirkumu BIM prasību izvirzīšanā nereti redzama nekompetence izpratnē par BIM objektīvo nepieciešamību, esam sapratuši, ka ir vajadzīgs arī cits skatījums uz BIM izmantošanu – lai tā būtu saprotama, efektīva, un, lai izvairītos no riskiem un nevajadzīgiem sadārdzinājumiem būvniecības procesos un būvju ekspluatācijas (apsaimniekošanas) laikā.
Būvniecības mērķis ir kvalitatīvas dzīves vides radīšana, nosakot efektīvu būvniecības procesa regulējumu, tātad arī efektīvu, ekonomiski pamatotu būvniecību. Publiskajos iepirkumos it īpaši ir jānodrošina piegādātāju brīva konkurence, kā arī vienlīdzīga un taisnīga attieksme pret tiem. Pasūtītāja līdzekļi jāizmanto efektīvi, maksimāli samazinot riskus. Ir padziļināti jāizvērtē, kādas prasības atkarībā no projektējamās būves sarežģītības un būvniecības formas katrā konkrētā gadījumā ir piemērojamas, jo katras prasības ieviešana kaut ko izmaksās (projektēšanā un būvdarbos). Nav atbalstāma versija, kurā koncentrējas uz digitālo rīku maksimālu izmantošanu, bet mērķa sasniegšanai tiek atvēlēta sekundāra loma. Mērķis ir rezultāta sasniegšana, nevis process.
Būvprojekta vadītāja un būvprojekta sadaļu vadītāju, kā arī citu būvspeciālistu pienākumu apjoms ir detalizēti uzskaitīts Vispārīgajos būvnoteikumos. Būvspeciālistiem ir pienākums apdrošināt savu profesionālo atbildību par būvniecības procesā viņu darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu citu būvniecības dalībnieku un trešo personu dzīvībai, veselībai vai mantai, kā arī videi. Praksē atbildības limiti mēdz sasniegt pat divus miljonus eiro. Savukārt programmas ražotāja (piemēram, projektēšanas vajadzībām) atbildība būtībā ir ļoti zema. Līdz ar to augstais atbildības limits būvspeciālistiem, izvērtējot būvniecības iepirkuma prasības, būtu objektīvi un jēgpilni jāsalāgo ar paša tiesībām izvēlēties metodi un rīkus mērķa sasniegšanai, tos līguma slēgšanas procesā saskaņojot ar būvniecības ierosinātāju, vai – atkarībā no stadijas – ar citu būvniecības dalībnieku.
LBS biedrs, praktizējošs būvinženieris Kristaps Šterns ar vairāk nekā 17 gadu pieredzi BIM izmantošanā sadarbībā ar domubiedriem no LBS, darba kolēģiem, kā arī informācijas iegūšanā un apmaiņā kopīgi komunicējot ar nozares (biedrību) un institūciju pārstāvjiem, ilgstošākā laika periodā ir sagatavojis prezentāciju, kuras vadmotīvs un aicinājums attiecībā uz BIM izmantošanu ir vienkāršs – nepārspīlēt un jau plānošanas procesā pārdomāt BIM objektīvo nepieciešamību, kā arī prasības detalizācijas līmeņiem būvniecības stadijās.
Šim rakstam pievienotā prezentācija apkopo svarīgākos secinājumiem un ar statistikas vai būvniecības pieredzē iegūtām atziņām akcentē uzstādījumus, par kuriemm jādomā būvniecības procesos, lai ar adekvātiem paņēmieniem un prasmēm sasniegtu mērķus.
Ar prezentāciju iespējams iepazīties:ŠEIT
Prezentācijas autori: Kristaps Šterns, sertificēts inženieris, SIA Būves un būvsistēmas; Ilmārs Leikums, LBS izpilddirektors, būvinženieris.
