“Būvinženieris” 2023. gada aprīļa numurs (Nr. 91)
Žurnālā Būvinženieris Nr. 91 lasiet: Aktualitātes ► Aizvadītajā gadā būvniecības nozares uzņēmumi uzvarējuši 2644 publisko iepirkumu konkursos, liecina Lursoft apkopotā informācija. Šos iepirkumus savā starpā sadalījušas 717 būvkompānijas. Lursoft izpētījis, kuri bijuši vērtīgākie būvniecības iepirkumi, kuri uzņēmumi iepirkumos uzvarējuši visbiežāk, kā arī atklāj, kuras iestādes, pašvaldības un uzņēmumi būvniecības nozari nodrošinājušas ar visvairāk iepirkumiem. ► Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju dzīvo padomju laikos celtos daudzdzīvokļu namos. Sabiedrībā un plašsaziņas līdzekļos izvērtusies aktīva un dažādiem viedokļiem bagāta diskusija par šo ēku tehnisko stāvokli, kalpošanas laika tuvošanās beigām un iespējamiem risinājumiem dzīvojamā fonda atjaunošanai. Latvijas Republikas Valsts kontrole nesenā pagātnē veltīja uzmanību situācijai ar daudzdzīvokļu namiem, aktualizējot jautājumu par to drošumu. LBS 100 ► Tautas frontes dibināšana 1988.gada 9.oktobrī pamodināja daudzus, arī tehnisko inteliģenci. Tajā laikā darbojās Vissavienības zinātniski tehniskās biedrības (ZTB) Latvijas filiāle, kurā bija apvienojušies Latvijas inženieri – gandrīz visi, kas strādāja būvniecībā. Bet bija pienācis laiks, kad būvinženieri vēlējās dibināt savu radošo savienību, precīzāk – atjaunot savu 1924.gadā dibināto profesionālo organizāciju. Personība ► Daudzi nevar lepoties ar darba vietu slavenā augstmaņu arhitekta Rastrelli projektētā ēkā. Bet jelgavnieks Juris Veiss var! Kopš SIA Rimts vadību uzticējis savam vietniekam un kļuvis par Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes galveno speciālistu būvniecības jautājumos, viņam ir kabinets Jelgavas pilī. Juris Veiss ir gandarīts, ka viņa lolojums – Rimts – turpina strādāt un izaugusi jauna būvspeciālistu maiņa. Juris Veiss ir viens no 2022.gada Būvindustrijas lielās balvas – Pamatakmens – saņēmējiem kategorijā Mūža ieguldījums būvindustrijā. Savas jomas profesionālis, augstas raudzes būvspeciālists ar 46 gadu darba stāžu. Apbrīnojami mierīgs, taču par savu taisnību gatavs cīnīties. Kompetents, godīgs un atbildīgs, tāpēc – kā domā, tā dara. ► Būvinženiera aprīļa numura viesis ir Mareks Pavārs – Cēsu novada pašvaldības Centrālās administrācijas Attīstības pārvaldes projektu ieviešanas un uzraudzības nodaļas būvinženieris. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes vieslektors – lasa studentiem lekcijas, vada kursa projektus priekšmetā Būvdarbu tehnoloģija, kā arī vada kvalifikācijas darbus. Mareks Pavārs ir Latvijas Būvinženieru savienības valdes loceklis un Būvindustrijas lielās balvas laureāts, saņēmis 2022.gada Būvindustrijas lielo balvu – Pamatakmeni – kā Gada inženieris. Pagājušajā rudenī, piesakot Mareku Pavāru šim apbalvojumam, kolēģi viņu raksturojuši vispārākajā pakāpē – kā augstas klases profesionāli. Vide ► Izpratne un spēja iedziļināties lietotāju vajadzībās nosaka to, vai izpildījums reālajā dzīvē būs ērts un funkcionāls. Vides pieejamība ir svarīgs aspekts, kas jāņem vērā, gan plānojot, gan projektējot, gan uzturot dažādu veidu publiskās ēkas. «Praksē mēdz būt gana daudz gadījumu, kad pēc Ministru kabineta noteikumiem var uzskatīt, ka viss ir kārtībā, taču izpildījums reālajā dzīvē nav lietotājam ērts,» žurnālam Būvinženieris stāsta invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons vides pieejamības eksperts Jurģis Briedis. Būve ► Jauna sporta centra būvniecība Alūksnes novada pašvaldības plānos bija ierakstīta jau kopš 2009.gada, taču kopumā sapnis par to lolots teju 30 gadu. Beidzot šī iecere īstenojusies, un šoziem Alūksnē nodots ekspluatācijā mūsdienīgs, daudzfunkcionāls Izglītības un sporta centrs. Projekta īstenošanas gaitā izbūvēta Alūksnes Sporta centra ēka un tās funkcionēšanai nepieciešamā infrastruktūra, nojaukts iepriekšējais vecais sporta angārs, tā vietā ierīkojot auto stāvlaukumu, kā arī pārbūvēts Darba ielas posms. Sporta centrā ir sporta spēļu laukums basketbolam, volejbolam, florbolam un telpu futbolam, vieglatlētikas zāle – skrejceļi, sprinta, tāllēkšanas, augstlēkšanas un lodes grūšanas sektori –, kā arī džudo, spēka un vingrošanas zāles. ► Šajā vasarā Cēsīs apmeklētājiem tiks atklāta patiesi unikāla ēka – Kosmosa izziņas centrs – enerģētiski pašpietiekama būve, kurā izveidots interaktīvs starptautiska līmeņa izziņas, izklaides un jēgpilnas atpūtas centrs. Jaunuzceltā ēka ir labs apliecinājums tam, kā ar inovatīviem risinājumiem mūsdienās iespējams būt energoneatkarīgiem un saudzēt dabu. Ēka projektēta atbilstoši ilgtspējīgas būvniecības prasībām ar zemu enerģijas patēriņu. Kosmosa izziņas centram ir trīs stāvi, katrs paredzēts noteiktām aktivitātēm un ekspozīcijām. Koka būve ► Savulaik gan pasaulē, gan Latvijā, lai risinātu mājokļu trūkumu, tika būvētas divstāvu dzīvokļu koka ēkas ar dažādu izmēru mājokļiem. Dažviet tās bija nelielas strādnieku dzīvokļu mājas, citur – nami ar plašiem vairāku istabu dzīvokļiem. Mūsdienās Latvijā attīstītāji, kas realizē daudzdzīvokļu ēku projektus, pagaidām par koka izmantošanu tikai domā. Tomēr divi lielāki koka konstrukciju daudzdzīvokļu ēku projekti ir tapuši Valmieras tuvumā. Abiem objektiem ir vairākas līdzības – tie realizēti nelielās apdzīvotās vietās (Mūrmuižā un Brenguļos), tos iecerējuši un realizējuši vietējie uzņēmēji, kas tur ir uzauguši. Inovācijas ► Pēdējos gados arvien biežāk dzirdams par betona kā būvmateriāla negatīvo iespaidu uz apkārtējo vidi. Ja mēs izvērtējam datus par to, cik CO2 izmešu uz vienu kilogramu gala produkta saražo plašāk izmantotie būvniecības materiāli, tad varam secināt, ka betons visai pārliecinoši ir ekoloģiskāks gan par koksnes un stikla, gan par tērauda un alumīnija produktiem. Tomēr, tā kā pasaulē betons ir tik iecienīts, tad problēma šajā gadījumā slēpjas grandiozajā mērogā, kādā betons tiek patērēts. Lai šo izaicinājumu risinātu, tiek izmantotas dažādas pieejas. Tirgū aizvien plašāk cementu, kura sastāvā ir augsts klinkera daudzums, aizstāj ar tādu, kura sastāvā klinkera daudzums ir samazināts. Šādā veidā cements tiek padarīts zaļāks, līdz ar to arī betons, kas saražots ar šādu cementu, samazina savu CO2 nospiedumu. Pilsētvide ► Amsterdamā Eiropas inovāciju un pētniecības programmas Apvārsnis līdzfinansētā projektā Atelier pašlaik rit pozitīvas enerģijas apkaimes īstenošanas darbi kādreizējā industriālajā pilsētas teritorijā Buiksloterham. Amsterdamas energopozitīvā apkaime iever divus unikālus aprites ekonomikas principos balstītus būvniecības projektus, kuri mijiedarbojoties spēs nodrošināt pozitīvu enerģijas bilanci. Tās ir jauktas izmantošanas jaunbūves: ēka Poppies un ēku komplekss Republica. Savukārt peldošā kopiena Schoonship Community ir visnotaļ neparasts dzīvojamās apbūves kvartāls Johana van Haselta (Johan van Hasselt) kanālā Amsterdamā. Schoonship Community sastāv no 46 privātmājām-laivām, kas savienotas ar koka molu un laipām, kuras līdzinās apzaļumotām ielām. Energoefektivitāte ► Aptuveni 25–40% no saņemtā saules starojuma var uztvert un akumulēt, izmantojot arī pasīvās saules enerģijas sistēmas. Pasīvo saules enerģijas sistēmu mērķis ir uztvert un uzkrāt saules siltuma enerģiju ēkas konstruktīvajos elementos (sienās, jumtā vai grīdā) un nodot uzkrāto siltumu telpām tajā diennakts laikā, kad saules enerģija nav pieejama. Pēdējo gadu laikā būtiski pieaugusi zinātnieku interese par Tromba sienas optimālo integrēšanu mūsdienu gandrīz nulles enerģijas ēku konstrukciju risinājumos. Tromba siena ir konstruktīvs ēkas elements, kura funkcija ir absorbēt saules starojumu, lai uzsildītu gaisu, kurš cirkulē gaisa kanālos, un uzglabātu šo siltumu sienas masā ar mērķi to izmantot telpu apkurē vai dzesēšanā. ► Vējš pār upi var labi ieskrieties, un aukstais gaiss no ārpuses ļoti labi dzesē stiklojuma ārējo virsmu: efektīvi paņem un aizvada tās siltumu. Šo siltuma atdevi no cietās virsmas, kad gar to plūst gāze vai šķidrums, saucam par konvektīvo siltuma apmaiņu. Tieši tāpat siltāks gaiss silda aukstāku virsmu, plūstot gar to. Tādējādi telpas iekšienē gaiss pie stiklojuma ar lielu siltuma caurlaidību un zemu virsmas temperatūru pastiprināti atdziest. Atdzisušais un smagākais gaiss pie lielā stiklojuma smaguma spēka ietekmē intensīvi kustas uz leju, un telpā veidojas liels gaisa virpulis – gar grīdu gaiss plūst no stiklojuma uz iekšsienu, bet gar griestiem siltais gaiss plūst uz loga pusi, lai pie tā virsmas atdziestot dotos nākamajā aplī. Tātad sajūtas nepieviļ – no loga pūš uz kājām, kaut arī nekādu caurumu stiklojumā nav. Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata ► Nestabilās ģeopolitiskās situācijas un augsto energoresursu dēļ pašlaik ir īpaši svarīgi izvērtēt enerģētiskos risinājumus un ieguldīt uzņēmuma ilgtspējā. Investējot energoefektivitātes paaugstināšanā, enerģijas patēriņu var samazināt pat par pusi. Atrodot liekos enerģijas patērētājus un investējot izdevīgos risinājumus, ir iespējams gan atpelnīt investīcijas, gan arī paaugstināt uzņēmuma konkurētspēju. Infrastruktūra ► Lai gan, paraugoties uz Rail Baltica stacijas lidostā Rīga būvlaukumu, šķiet, ka būvniekiem ir plašs un brīvs lauks, kurā izvērst darbus, tomēr būvēt gadsimta dzelzceļa būvi un staciju šeit ir tikpat sarežģīti kā Rail Baltica Rīgas Centrālās stacijas apkārtnē, blīvā pilsētvidē. Darbs lidostā pielīdzināms smalkajam juveliera darbam. Mantojums ► Rundāles pils jumta pārbūvē, kas pēc trim būvniecības sezonām noslēdzās 2022.gada nogalē, tika ieguldīts liels darbs, lai jumta segums atgūtu sākotnējo spožumu un tiktu saglābtas oriģinālās koka konstrukcijas. Jāuzsver, ka tās, vien laika zoba skartas, bija saglabājušās no pils pirmā būvniecības perioda, kas ilga no 1736. līdz 1740.gadam. Darbi sākās 2020.gadā, un tie noritēja četrās kārtās. Pēc maksājuma veikšanas žurnālu saņemsiet e-pastā PDF formātā.
